Tiesvedībā ar Muižnieku IZM par 9999 eiro algo privātos advokātus, nevis izmanto ministrijas juristus
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tiesvedībā ar Latvijas Universitātes (LU) rektora pienākumu izpildītāju Indriķi Muižnieku par 9999 eiro piesaistījusi zvērinātu advokātu biroju "Eversheds Sutherland Bitāns", vēsta "Neatkarīgā Rīta avīze".
Laikraksts vēsta, ka līgums ar advokātu biroju noslēgts septembrī pēc ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) iniciatīvas. Ministre skaidrojusi, ka advokātu biroja piesaiste tiesvedībā ar Muižnieku ir saistāma ar konkrētās tiesvedības sarežģīto raksturu.
"IZM ir nepieciešama augstas kvalifikācijas juridiskā palīdzība, lai, saņemot padziļinātas, kompetentas juridiskās ekspertīzes pakalpojumu konkrētajā lietā, un, atbilstoši dotajam uzdevumam, nodrošinātu Ministru kabineta pārstāvniecību tiesvedības procesā ar Muižnieku," uzsvērusi Šuplinska.
Tāpat viņa paskaidrojusi, ka konkrētais advokātu birojs izvēlēts, ņemot vērā tā pieredzi un kvalifikāciju.
Attiecībā uz pašas ministrijas juristu kompetenci, Šuplinska skaidrojusi, ka IZM Juridiskā un nekustamo īpašumu departamenta, kā arī Augstākās izglītības un zinātnes departamenta ierēdņi joprojām ir iesaistīti pēc Muižnieka pieteikuma sāktās administratīvās lietas ietvaros nepieciešamo dokumentu sagatavošanā un virzīšanā.
"Vienlaikus darba procesā izmantojot advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" plašo un ilgstošo pieredzi tiesvedībās un padziļināto juridisko ekspertīzi administratīvajās un publiskajās tiesībās," norādījusi ministre.
Kā ziņots, 26.augustā LU vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu pret valsti, lūdzot tiesu uzlikt par pienākumu Ministru kabinetam izdot labvēlīgu administratīvo aktu - apstiprināt Muižnieku par LU rektoru. Savukārt 30.augustā par LU rektora pienākumu izpildītāju kļuva Gvido Straube, kurš vēlāk paziņoja, ka neuzturēs LU tiesvedību pret valdību Muižnieka jautājumā. Tagad gan LU paziņojusi par nodomu lūgt atjaunot šo tiesvedību.
Vienlaikus 28.augustā arī pats Muižnieks kā fiziska persona vērsās tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdza noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai. 30.septembrī tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tādējādi Straube zaudēja rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks.
Šis tiesas lēmums nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām. Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skatījumā rektora vēlēšanās pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
"Drusku nesaprotama ir šī tiesas reakcija uz abu sēžu rezultātu neapstiprināšanu. Principā skaidri redzams, ka tiesa nav mēģinājusi saprast vēlēšanu procesu, kas tika norādīts kā būtiskākais, kāpēc pievērst uzmanību vēlēšanu rezultātiem," pēc tiesas lēmuma izziņošanas pauda Šuplinska.
IZM pārsūdzēja tiesas pieņemto pagaidu noregulējumu Muižnieka jautājumā un tiesa šo Ministru kabineta blakus sūdzību skatīs 14.novembrī. Turpretī pagājušonedēļ, Muižnieks atzina, ka IZM aicinājusi LU pārrunāt izlīguma iespējas.
Viņš skaidroja, ka LU piedāvā ministrijai akceptēt LU Satversmes sapulces lēmumus, kā arī apņemties strādāt gan pie iekšējo normatīvo aktu sakārtošanas, gan arī pie Satversmes modernizēšanas atbilstoši kopīgi definējamajiem augstskolu darbības modernizācijas mērķiem.
Vienlaikus tapis zināms, ka LU tomēr vēlas celt prasību tiesā saistībā ar valdības lēmumu neapstiprināt rektora amatā Muižnieku. Kā minēts iepriekš, Straubes vadībā tika pieņemts lēmums LU prasību pret valsti atsaukt.
