"PNB Bankas" kreditori var neatgūt līdz pat 200 miljoniem eiro
Par maksātnespējīgu atzītās "PNB bankas" kreditori, kuru vidū ar miljoniem eiro noguldījumiem ir arī vairākas pašvaldības, varētu neatgūt visu naudu. Pastāv risks, ka neatgūstamā summa var sasniegt pat 200 miljonus eiro, šovakar vēsta LNT Ziņas.
Maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš "PNB Bankā" darbojas jau mēnesi un pirmie secinājumi par bankas finansēm nav spīdoši - visticamāk, daļai noguldītāju savu naudu nāksies zaudēt. Summas var būt mērāmas miljonos un pastāv risks, ka tās varētu sasniegt pat 200 miljonus eiro, Krastiņš atzina LNT Ziņām. Šādām bažām pamatu rada Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vērtējums par "PNB Bankas" aktīvu vērtību - summu, par kādu aktīvus šodien varētu raiti realizēt. ECB vērtējums krasi atšķiras no bankas vadības iepriekš uzrādītajiem aptuveni 550 miljoniem eiro. Ne velti akcionāriem tika prasīts ieguldīt 146 miljonus eiro, lai varētu nosegt visus kreditorus prasījumus, norāda Krastiņš.
"Problemātiskākie ir tieši aktīvi, kas ir ārpus Latvijas, kā arī kredīti, kas ir ārpus Latvijas. Galvenā problēma ir tāda, ka kredītu nodrošinājumi ir pārvērtēti un nepietiekami, " LNT Ziņām skaidro Krastiņš. Viņš kā piemēru minēja situāciju, ka kāds aktīvs vērtēts kā biznesa aktīvs, kas jau rada naudas plūsmu, taču konkrētajā brīdī kredīta nodrošinājums nebūt vēl nav attīstīts tādā stadijā, lai ģenerētu naudu.
Uz jautājumu, vai "caurums" varētu būt 100 vai 200 miljoni eiro, administrators atzina: "Neizslēdzu šādu iespēju, jā".
Lielākais "PNB Bankas" kreditors ar aptuveni 279 miljoniem eiro būs Noguldījumu garantiju fonds, no kura līdzekļiem tiek izmaksāti garantētie noguldījumi.
Vēl aptuveni 140 miljonu eiro apmērā prasības ir lielajiem noguldītājiem, kuru vidū ir vairākas pašvaldības. Bankas bilancē atspoguļotā aktīvu vērtība, tai skaitā viesnīcas un komercīpašumi Krievijā, nebūt vēl nenozīmē, ka attiecīga būs arī darījuma cena un arī atgūtā summa – tā var būt gan lielāka, gana mazāka, lai gan parasti maksātnespējas procesi paģēr aktīvu ātru realizāciju, tātad arī zemākas cenas, norāda Krastiņš.
Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu.
"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.
Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību.
ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.
