"Tīrīga" neplāno piedalīties jaunajā Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumā

Viņš skaidroja, ka "Tīrīga" neplāno piedalīties jaunajā iepirkumā, jo uzņēmuma izveides vienīgais mērķis bija koncesijas līguma saistību izpilde.

Tāpat Levics norādīja, ka patlaban Rīgas dome nav aicinājusi "Tīrīgu" uz sarunām par līguma laušanu vai cita veida risinājuma rašanu, kas būtu pieņemams gan publiskajam, gan privātajam partnerim. Pirms nav notikušas sarunas ar Rīgas domi, nav pamats vērtēt zaudējumus vai soda naudas apmērus, viņš sacīja.

""Tīrīga" tika veidota, lai nodrošinātu koncesijas līguma izpildi, tas ir, lai veiktu investīcijas mūsdienīgas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidē un nodrošinātu atkritumu izvešanu Rīgas pilsētā, nevis, lai piedzītu soda naudas," teica Levics.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam deputāti uzdeva izvērtēt līguma laušanas juridiskās iespējas un finansiālās sekas, lai arī patlaban Rīgas domes vadība līgumu lauzt ar "Tīrīgu" neplāno.

Departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko sacīja, ka dome līgumu ar uzņēmējiem pagaidām lauzt neplāno, jo Konkurences padome (KP) galīgo lēmumu ierosinātajā pārkāpuma lietā vēl nav pieņēmusi.  

Tā vietā ir plānots izsludināt jaunu iepirkumu uz septiņiem gadiem. Patlaban departaments plāno nolikumā atrunāt iespēju, ka līgums ar jaunajiem operatoriem var tikt lauzts arī ātrāk, ja gadījumā jautājumā par sadarbību ar "Tīrīgu" būs labvēlīgs KP vai tiesas lēmums.

Pēc viņa teiktā, varianti sadarbības izbeigšanai gan esot vairāki. Līgumu varētu iespējams lauzt uz abu pušu vienošanās pamata, bez soda naudām, vai arī to var lauzt dome vienpusēji, kas tādā gadījumā pašvaldībai izmaksātu no viena līdz diviem miljoniem eiro.

Papildus, ja dome lauzīs līgumu, uzņēmēji varētu izmantot iespēju un mēģināt pierādīt, ka tai ir radušies zaudējumi, piemēram, iepērkot nepieciešamo tehniku un veicot citus ieguldījumus, gatavojoties līguma izpildei.

To, kādus ieguldījumus finansiālā izteiksmē uzņēmēji līdz šim jau ir veikuši, ierēdņi konkrēti nosaukt nevarēja, taču kā dažus no tiem uzskaitīja transportlīdzekļu iegādi, informatīvās kampaņas organizēšanu un citus.

Kā skaidroja departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe, noteikt līgumsodu līguma laušanas gadījumā prasa koncesijas līguma procedūra un tā apjoms ticis saskaņots ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA).

Savukārt ieguvumus no atkritumu pārdošanas un pārstrādes neesot iespējams aprēķināt, jo tas ir atkarīgs no savākto un sašķiroto atkritumu daudzuma, materiāla tā brīža tirgus vērtības un citiem faktoriem.

Kā ziņots, Administratīvā apgabaltiesa 1.oktobrī nolēma noraidīt Rīgas pilsētas pašvaldības pieteikumu, kurā lūgts atcelt KP lēmumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu atkritumu apsaimniekošanas tirgū.

Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) 7.oktobrī paziņoja, ka divu nedēļu laikā tiks izsludināts iepirkums par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, pakalpojuma nodrošināšanu paredzot uz septiņiem gadiem.

Rīga tiks sadalīta četrās atkritumu apsaimniekošanās zonās un sadalījums varētu būt pa Brīvības ielu - labā un kreisā puse. Savukārt Pārdaugavā - tieši tāpat, bet pa Kārļa Ulmaņa gatvi. Procentuāli šīs četras daļas būs dažādas.

Viens pakalpojuma sniedzējs varēs pretendēt uz maksimāli trīs zonu apsaimniekošanu. 

Tā kā pilsēta tiks dalīta zonās un katrai no tām varēs būt savs apsaimniekotājs, katrā pilsētas daļā atšķirsies arī pakalpojuma maksa.

Iepirkumā varēs piedalīties ikviens tirgus dalībnieks, tostarp, arī SIA "Clean R" un SIA "Eco Baltia vide", kuri bija apvienojušies AS "Tīrīga" sastāvā.