Eiroparlamentā neiekļuvusi partija aicina Egilu Levitu vērtēt iespējamus pārkāpumus vēlēšanās
Saeimā nepārstāvētā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ir vērsusies pie Valsts prezidenta Egila Levita kā Nacionālās drošības padomes vadītāja ar aicinājumu iniciēt rūpīgu izmeklēšanu par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu procesā, informē LRA valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
Pēc politiķa teiktā, likums nosaka, ka visiem vēlētājiem bija jāsaņem informatīvas vēstules ar informāciju par vēlēšanu norisi un ziņām par konkrētu vēlēšanu iecirkni. Uz EP vēlēšanām valsts šim uzdevumam bija noalgojusi nevis Latvijas Pastu, kā iepriekš, bet gan mazpazīstamu firmu, atgādina Smiltēns.
Politiķis atzīmē, ka pēc vēlēšanām tapušais pētījumu centra "SKDS" pētījums, kuru pasūtīja Centrālā vēlēšanu komisija, atklājis, ka oficiālu informāciju par EP vēlēšanām un savu vēlēšanu iecirkni mājās saņēmuši tikai 54% no vēlētājiem. "Tātad jaunās Krišjāņa Kariņa (JV) valdības noalgotais izplatītājs, iespējams, izplatīja tikai pusi no līgumā paredzētā," sprieda Smiltēns.
Viņš pēc pētījuma secinājis, ka vēstules esot tikušas sūtītas selektīvi. Piemēram, ja Rīgā uzaicinājumu uz vēlēšanām saņēma 70% un Latgalē - 74% vēlētāju, tad pārējos Latvijas novados - tikai ap 40%. "Tātad par vēlēšanām un balsošanas iecirkni īpaši informēja to reģionu vēlētājus, kur vislielākais "Saskaņas" un Latvijas Krievu savienības atbalstītāju skaits," uzskata politiķis, apgalvojot, ka kopumā visā Latvijā uzaicinājumu uz vēlēšanām neesot saņēmuši 33% latviski runājošo vēlētāju un 16% krievu valodā runājošo vēlētāju.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas bildēs: foto no iecirkņiem daudzviet Latvijā
25. maija rītā plkst.7 Latvijā sākušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas un durvis vēruši 954 iecirkņi, kuri strādās līdz plkst.20.
"Vienkārši secināms, ka uzaicinājumi uz vēlēšanām un informācija par vēlēšanu iecirkni tika sūtīta selektīvi - pēc etniskā un ģeogrāfiskā principa. Tas skaidri liecina par manipulāciju ar vēlēšanu procesu, mobilizējot Tatjanas Ždanokas (LKS) un Nila Ušakova (S) potenciālos vēlētājus un slāpējot citu partiju atbalstītāju līdzdalību," ir pārliecināts Smiltēns, kura pārstāvētais politiskais spēks EP iekļūt nespēja.
Viņaprāt, vēstuļu neesamība esot varējusi ietekmēt vēlēšanu rezultātu, jo jau ap 6000 balsu varējuši radikāli izmainīt vēlēšanu rezultātu. "Piemēram, partija "Saskaņa" ieguva otru EP deputāta mandātu tikai ar 2283 balsu pārsvaru," izteicās Smiltēns.
LRA nolēmusi vērsties pie Valsts prezidenta, kurš vienlaikus vada Nacionālo drošības padomi, ar aicinājumu iniciēt rūpīgu izmeklēšanu par iespējamiem pārkāpumiem vēlēšanu procesā.
Jau ziņots, ka EP vēlēšanu laikā masu medijos bieži izskanēja informācija, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji nav saņēmuši EP vēlēšanu paziņojumus. Iekšlietu ministrija kopumā saņēma 200 sūdzības. Par notikuši pārbaudi sāka arī Valsts drošības dienests.
