FOTO: ar Vējoņa un Kaljulaidas klātbūtni vērienīgi godina Cēsu kauju simtgadi

Pirms simts gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Brīvības cīņās. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 1919.gada 22.jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu.

Cēsu Vienības laukumā militāro parādi pieņēmuši abu valstu prezidenti. Parādē piedalījās Latvijas un Igaunijas bruņoto spēku vienības, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štāba orķestris ar defilē programmu.

Vējonis valsts augstāko apbalvojumu - Atzinības krustu - pasniedzis Cēsu Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotājai Anitai Slaidiņai.

Pēc militārās parādes Vienības laukumā noritējis koncertuzvedums "Ar dziesmu dzīvībā", kurā piedalījušies dziedātāji un dejotāji no visas Vidzemes.

No Vienības laukuma līdz Līvu laukumam interesenti var klausīties un skatīties notikumus no Cēsu pulka Skolnieku rotas vēstures un iepazīt mūsdienu varoņus digitālajā performancē "Par spīti bailēm".

Tāpat uz Rīgas ielas izstādīta "Frontes darbnīca", kur iespējams izgatavot piemiņas gredzenus, kādus nēsāja laikā, kad norisinājās Cēsu kaujas, kā arī pārbaudīt savu spēkus dažādās aktivitātēs.

Cēsu kauju rekonstrukcija sākusies Pirtsupītes gravā. Tajā piedalījās vairāk nekā 200 rekonstruktori no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Krievijas, cīņu meistari un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti. Kaujas rekonstrukcijas beigās, svinot Latvijas un Igaunijas armijas uzvaru, orķestru pavadībā visi aicināti doties uzvaras gājienā uz Vienības laukumu, kur plkst.17 sākusies Uzvaras balle ar Zemessardzes orķestri un pūtēju orķestri "Cēsis".

Dienas noslēgumā koncertzālē "Cēsis" aizvadīts Cēsu kauju simtgadei veltīts koncerts.

Unikāls notikums Cēsu kauju simtgades programmā būs iespēja no 15.jūnija līdz 22.jūnijam apskatīt rekonstruēto vēsturisko Igaunijas bruņuvilcienu "Brīvība". Brīvības cīņu vēsturi apmeklētājiem atdzīvinās ekspozīcija un gidu stāstījums, kā arī speciāli šim notikumam radīta izglītojoša spēle. Vilciena apmeklējums un ekskursijas ir bez maksas.

Cēsu kauju simtgades programmu veido tās idejas autors Renārs Sproģis ar radošo komandu: Kristu Burāni, Mārtiņu Eihi, Rūdolfu Baltiņu un Jolantu Sausiņu.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā jau apskatāma Latvijas valsts simtgadei veltītā izstāde "Pirmais gads", kurā interaktīvā veidā var iepazīties ar galvenajiem notikumiem un procesiem Latvijas valsts izveides pirmajā pastāvēšanas gadā.

Režisora Kaspara Gobas vadībā tapusi dokumentālā filma par Cēsu kaujām, kas uzskatāmi un saprotami stāsta par valstisko situāciju Latvijā 1919.gadā un skaidro Cēsu kauju nozīmi Latvijas vēsturē. Filma skatāma šeit: "https://vimeo.com/335469456".

Cēsu kauju simtgadei veltītie notikumi iekļauti Latvijas valsts simtgades programmā, tos Cēsīs rīko Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar Kultūras ministriju, Aizsardzības ministriju un NBS.