Latvijā nav jāveicina mazkvalificēta darbaspēka iebraukšana, pauž premjers

Premjerministrs stāstīja, ka Latvijā patlaban nodarbinātības rādītāji ir augsts, ekonomika aug, līdz ar to nav arī brīvi pieejams lēts darbaspēks. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka viņš vēlētos, lai vairāk nodarbināts būtu kvalificētais darbaspēks, kas nozīmē, ka Latvijā nepieciešami specializēti un izglītoti cilvēki.

"Svarīgi, lai mainītos priekšstats, ka Latvijā uzņēmums var veiksmīgi attīstīties, tikai pateicoties lētam darbaspēkam. Šādai pieejai nav nākotnes. Mēs šo ciklu esam nogājuši. Kur mēs esam? Zemas algas, zemas pensijas, trūkst naudas veselības aprūpei utt. Lai rastos nodokļu bāze, ir nepieciešami uzņēmumi, kas meklē nevis 100 cilvēkus fiziska darba veikšanai, bet gan piecus intelektuālam darbam, jo šāda darbaspēka pievienotā vērtība ir daudz lielāka. Mums jau ir visai bagātīgs uzņēmumu segments, kas darbojas šajā jomā, tomēr šādu uzņēmumu ir ļoti maz," sacīja Kariņš.

Pēc premjera teiktā, patlaban par darbaspēka problēmām skaļāk runā tie, kuri vēlas "atvērt slūžas" lētajam darbaspēkam, tomēr, Kariņa ieskatā, tas rada risku, ka Latvija kļūs nabadzīgāka, latvieši emigrēs un viņu vietā nāks citu valstu pilsoņi, kas turpinās darīt tos pašus mazkvalificētos un slikti apmaksātos darbus.

"Es nesaku, ka Latvijā nav vietas uzņēmumiem, kuri nodarbina mazkvalificētu darbaspēku, bet uzsveru, ka mēs vēlamies redzēt vairāk investoru, kuri vēlas nodarbināt kvalificētus darbiniekus. Ja veicināsim mazkvalificēta darbaspēka ieplūšanu, dosim signālu investoriem, ka Latvijā var maksāt zemas algas, bet mēs to nevēlamies," uzsvēra Ministru prezidents.

Viņa ieskatā, kvalificētā darbaspēka piesaisti var veicināt, aktīvāk aicinot atgriezties Latviju pametušos tautiešus. Tiesa, ar to nebūšot gana, lai risinātu darbaspēka pieejamības problēmu, tāpēc Kariņš iestājas par tā dēvēto viedo imigrāciju.

"Patlaban mūsu augstskolas aizvien vairāk apmāca ārvalstu studentus, kuri te studē un pēc tam, kad saņemts diploms, atgriežas savā valstī, lai iegūtās zināšanas izmantotu tur. Bet vajadzētu daļu no šiem studentiem piesaistīt Latvijas darba tirgum. Koalīcijas līmenī esam sākuši sarunu par šo jautājumu, arī ekonomikas ministrs šo ideju atbalsta attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju studentiem. Domāju, ka par šo panāksim vienošanos, un virzīsim to kā apzinātu valdības politiku," informēja Kariņš.

Premjers uzskata, ka Latvijā ir nepieciešama skaidra migrācijas politika, jo pretējā gadījumā sagaidāms nevēlamākais no scenārijiem, proti, Latvijā vairāk ieplūdīs nelegālais darbaspēks. Viņš norādīja, ka jau patlaban ir uzņēmumi, kas caur Poliju piesaista darbaspēku no Ukrainas un Baltkrievijas.

"Tas parasti ir mazkvalificētais darbaspēks, kas nereti Latvijā strādā bez dokumentiem un ir sociāli nepasargāts. Tas negatīvi ietekmē Latvijas ekonomiku, jo šādi nodarbinot tiek mākslīgi paaugstināta konkurētspēja - tiek piedāvāts lētāks pakalpojums nekā tad, ja tiktu maksāti visi nodokļi. Šāda pieeja nedod nekādu labumu valstij, izņemot tiem, kas šos cilvēkus nodarbina. Lai to mainītu, nepieciešama pozitīva migrācijas politika, kas ļaus darba tirgum piesaistīt izglītotus cilvēkus. Bet nelegālā darbaspēka problēma ir risināma Eiropas līmenī, jo tā skar visas Eiropas Savienības dalībvalstis," uzsvēra Kariņš.