Noteikumus par pedagogu darba samaksu valdība apņemas grozīt vēlāk, nekā sākotnēji solīts

Tas nozīmē, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasība par pedagogu minimālās algas celšanu tiks pildīta nevis, kā sākotnēji tika solīts, proti, maijā, bet gan mēnesi vēlāk.

Šodien atkārtoti atgriežoties pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā informatīvā ziņojuma par skolu tīkla sakārtošanu, valdība atbalstīja ministrijas piedāvāto kalendāro grafiku vairāku tiesību aktu grozījumiem.

Līdz 30.jūnijam valdība apņēmusies izskatīt vairākus Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka pedagogu darba samaksas minimālo apmēru un tās piešķiršanas kārtību. Draudot ar streiku, LIZDA pieprasīja valdībai pildīt iepriekš noteiktās saistības, secīgi paaugstinot pedagogu minimālo algu par likmi. Tuvākais pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika posms ir šī gada 1.septembris, minimālajai algai par likmi kāpjot par 40 eiro un sasniedzot 750 eiro.

Valdība šodien lēma, ka virknes normatīvo aktu grozījumi plānoti arī turpmāk, taču ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas norisi līdz 2021.gada 31.augustam.

Līdz vasaras beigām ministrija plāno valdībā iesniegt grozījumus par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem. Savukārt līdz 30.septembrim IZM apņēmusies valdībai iesniegt informatīvo ziņojumu par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi, tai skaitā pilnveidojot kvalitātes kritērijus vispārējā vidējā izglītībā.

Kontekstā ar skolu tīkla sakārtošanu un citām izglītības nozarē sāktajām reformām valdība lēma, ka IZM līdz šī gada 30.jūnijam izskatīšanai Ministru kabinetā jāiesniedz arī noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem. Līdz gada beigām valdībai būtu jāskata arī deleģējums Izglītības likumā, kas ļautu noteikt minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādē.

Tāpat līdz 31.decembrim valdībai būs jālemj par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi.

Kā ziņots, Ministru kabinets pagājušajā nedēļā pieņēma zināšanai IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu par skolu tīkla sakārtošanu.

Piedāvājot skolu tīkla sakārtošanas modeļus, IZM ņēma vērā vairākus kritērijus - teritoriālo, kvantitatīvos, nosakot minimālo skolēnu skaitu klasē, kā arī kvalitatīvos, domājot par līdzvērtīgas izglītības iespējām neatkarīgi no iestādes atrašanās vietas.

Skolu tīkla sakārtošanai IZM izstrādājusi četrus reģionu blokus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus minimālā skolēnu skaita kritērijus.