Krišjāņa Kariņa valdības tapšana: KPV LV politiķu demarši neesot bijuši pēkšņi

Versijas par šādu iznākumu jau vairākas dienas iepriekš cirkulēja politikas kuluāros. Turklāt tieši domstarpības par obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK sistēmas likvidēšanu tika pieminētas kā oficiālais Šmita atkāpšanās katalizators. Notikumu gaita visai ticamu padara versiju, ka trieciens Kariņa valdības tapšanai ir koordinēts “KPV LV” tā dēvētās Alda Gobzema nometnes roku darbs, vērtē Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Kariņa vadītais valdības veidošanas process šonedēļ uz priekšu virzījās ar lielām grūtībām. Strīdi un stundām ilgas diskusijas notika gan par tehniskiem jautājumiem, piemēram, sadarbības līgumu, gan par valdības deklarācijas saturu. Vēl sarežģītāku situāciju padarīja arī aizvien atklātāk redzamās “KPV LV” iekšējās domstarpības, kuru kulminācija bija ekonomikas ministra amatam virzītā Didža Šmita atteikšanās kandidēt. Arī topošā opozīcija nevilcinājās Kariņa dienas padarīt grūtākas vēl pirms balsojuma par Ministru kabinetu, piemēram, jautājumā par ostu pārvaldību.

"Šobrīd es varu teikt, ka šodien mēs esam soli tuvāk tam. Es domāju, ka mēs arī nonāksim līdz tam, ka varēsim sadarboties,” tik optimistisks vēl ceturtdien bija Kariņš. Pa mazam solītim jeb pa dažām stundām katru dienu – tā viņš šonedēļ organizēja piecu partiju darbu pie sadarbības līguma un valdības deklarācijas. Apzinādamies to, ka viņa pārstāvētā “Jaunā Vienotība” ir 13.Saeimas mazākā frakcija, premjera amata kandidāts centās būt ļoti pacietīgs un iecietīgs, neļauties provokācijām un nogludināt visus asumus.

Un tādu bija ne mazums. Turklāt viena no lielākajām nedēļas intrigām bija saistīta nevis ar starppartiju strīdiem, bet gan ar domstarpībām “KPV LV” frakcijas iekšienē. Lai gan reālas izmaiņas tas nenesa, tomēr trešdien notikušais balsojums par partijas dibinātāja un līdzpriekšsēdētāja Artusa Kaimiņa atcelšanu no frakcijas vadītāja vietnieka amata parādīja: ir jautājumi, kuri frakciju šķeļ burtiski uz pusēm.

“Frakcijā notika balsojums. Balsojums bija slēgts. Un, tātad, septiņi bija par, septiņi bija pret. Līdz ar to lēmums netika pieņemts... (..) Ko ar to gribēja nosimbolizēt, ko ar to gribēja signālu kādu dot – es nezinu, es jums nemāku to teikt. Līdz ar to visu motivāciju lūdzu jautājiet šī jautājuma iesniedzējam!” sēdi, kurā tika lemts par viņa amatu, komentēja Kaimiņš.

Oficiāli frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs balsojumu skaidroja ar vēlmi uzlabot frakcijas darbu. Tomēr tas netraucēja notikušo kuluāros skaidrot kā mērošanos spēkiem starp kādreiz tuvajiem domubiedriem Kaimiņu un “KPV LV” premjera amata kandidātu Aldi Gobzemu. Abu pozīcijas pēdējo mēnešu laikā nereti bijušas diametrāli pretējas. Tā tas ir arī tagad, jo Kaimiņš aizstāv valdības izveidošanu pēc iespējas ātrāk, savukārt Gobzems ir paziņojis, ka par Kariņa kabinetu nebalsos, nemitīgi pauž publisku pretestību šādai valdībai un uz šādu “sirdsapziņas balsojumu” aicina arī frakcijas biedrus.

Gobzems, kurš pats balsojumā par Kaimiņu nebija klāt, savu attieksmi tomēr neslēpa: "Demokrātiskā procesā nav bezierunu paklausība kādam diktātam. Un demokrātiskā procesā mums, mūsu partijai jābūt ir tiem, kas rāda piemēru, kā šis demokrātiskais process notiek – ar balsošanu, ar balsu vairākumu. Un demokrātija uz savas ādas ir jāizjūt ne tikai ierindas biedriem, bet arī partijas vadībai.”

Tas, ar cik lielu “KPV LV” atbalstu varēs rēķināties Kariņa valdība, ir lielākais ar koalīcijas sastāvu saistītais izaicinājums. Tikmēr asas diskusijas izraisa arī atsevišķi valdības deklarācijā rakstāmie darbi, turklāt strīdi ir gan par būtību, gan formulējumiem. Tā, piemēram, potenciālais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) paziņoja, ka tiek izdarīts milzīgs spiediens neveikt viņa iecerētās reformas ostu pārvaldībā.

"Bieži vien mēs redzam, ka brīvostu līdzekļi tiek izmantoti nevis noteiktajiem mērķiem, bet bieži vien arī pašvaldību kaut kādam citam atbalstam, politiskam atbalstam vai citām interesēm. Ar to vienkārši ir jātiek galā, un tāpēc arī mums valdības deklarācijā ir paredzēts, ka mēs piemērosim labas pārvaldības principus, izvērtēsim to īpašumu struktūru, kāda ir pašlaik ostās, ar mērķi tās pārņemt atpakaļ valsts kontrolē, ieteicami  – veidojot par valsts kapitālsabiedrībām,” savu ieceri skaidroja Linkaits. To, vai oponentu spiedienam pakļausies topošie koalīcijas partneri, rādīšot valdības deklarācijas teksts, uzsvēra Linkaits.

“de facto” zināms, ka sākotnēji sarunās par ieceri skeptisks bija Nacionālās apvienības pārstāvis Roberts Zīle. Savukārt “Attīstībai/Par!” Linkaita idejām solīja atbalstu. "Šeit ir tieša saikne ar tiem priekšlikumiem, kurus es savulaik pirms gadiem sešiem-septiņiem kā ekonomikas ministrs virzīts no Reformu partijas virzīju priekšlikumus: gan uzlikt nodevu, gan arī efektīvāk pārvaldīt ostas. Tā kā mans viedoklis gadiem nav mainījies. Un “Attīstībai/Par!” viedoklis arī ir atbalstošs, ka šīs lielās ostas ir noteikti jāpārvalda caurspīdīgāk, profesionālāk un ar lielāku atdevi sabiedrībai un ekonomikai. Viennozīmīgi,” apgalvo “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Bažas par Linkaita ieceri publiski pauda Liepājas mērs Jānis Vilnītis, savukārt savukārt savus jau iepriekš paustos kritiskos argumentus atkal atskaņoja ilggadējais Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņa paustās tēzes lielā mērā atbalsojas tagadējā satiksmes ministra un šobrīd opozīcijā atstātās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītāja Ulda Auguļa teiktajā: “Pirmām kārtām jāsaprot, kāda ir ostas darbība. Ko nozīmē kuģošanas ceļi, ko nozīmē piestātnes un teritorijas, kas ir ap ostu. Ja mēs veidojam kapitālsabiedrību, kuru pēc tam, pēc tās informācijas, kas ir, mēs kotējam biržā un faktiski ejam uz ostu privatizāciju, tad mēs apdraudam to, ka mēs varam aizslēgt ciet kuģu ceļus, ja neizdodas kaut kāds bizness, un apdraudēt vispār ostu darbību.”

Augulis apgalvo, ka patiesais mērķis esot nevis ostu pārņemšanu valsts kontrolē, bet gan jauns privatizācijas vilnis politikas jaunpienācēju vārdā nesauktu sponsoru interesēs. Lembergs šai kontekstā publiski ir minējis sava kādreizējā advokāta, bet tagad sīva oponenta un vairāku Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu kontrolētāja, Šveices pilsoņa Rūdolfa Meroni vārdu.

Pēc tam, kad jautājums par ostām pārrunāts koalīcijā, Linkaits pauda pārliecību, ka nu partneru atbalsts ostu reformas virzībai viņam būšot. To, ka grib līdzīgas debates par sev būtisku atslēgas jautājumu – obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK elektroenerģijai likvidēšanu – vēl ceturtdienas vakarā apgalvoja “KPV LV” ekonomikas ministra amatam virzītais Didzis Šmits.

Tomēr piektdien vēlā pēcpusdienā, šādu diskusiju vēl nesagaidījis, Šmits kādas komerctelevīzijas speciāli organizētā tiešraidē paziņoja, ka Kariņa valdībā par ministru neies. Neilgi pirms tam divas “KPV LV” deputātes, tostarp partijas līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa arī pauda noraidījumu Kariņam kā premjeram.

"Es šorīt aicināju frakcijas biedrus – manuprāt, bija akūta situācija pēc šī paziņojuma – sanākt kopā un formulēt frakcijas viedokli. Un mēs sanācām, frakcijā izrunājām. Un faktiski lēmums frakcijā bija, ka es iešu un paudīšu savu viedokli tālāk,” par piektdienas rīta notikumiem stāsta Šmits, kurš gan atzīst, ka frakciju par savu atkāpšanos neinformēja: “Nē, es informēju tagad.”

Vaicāts, vai viņu uz šādu soli kāds nemudināja jau dažas dienas iepriekš, Šmits attrauc: “Didzis Šmits šo [lēmumu] ir pieņēmis šodien pēc frakcijas sēdes. Nevis vakardien, nevis aizvakardien vai kādā citā dienā. (..) Ziniet, ja kāds gribēja, lai es pieņemu lēmumu, vissliktākais, ko darīt, ir mani mudināt uz tādu.”

Šmita iepriekš pieminētās domstarpības par OIK sistēmas pagātni kā galveno savu argumentu Kariņa noraidīšanai uzsvēra “KPV LV” deputātes Liepiņa un Karīna Sprūde. Visu trīs deputātu izteikumus savā “Facebook”  pārpublicēja pirmais Kariņa valdības pretinieks Gobzems. Tas radīja iespaidu par koordinētu rīcību, kam papildu ticamību piešķīra Gobzema vairākkārt uzstājīgi klāstītais, cik ļoti viņš gribētu redzēt Artusu Kaimiņu ar kādu ministra portfeli – piemēram, Ekonomikas ministrijas vadībā.