Nodeg māja, bet apdrošinātāji kompensāciju neizmaksā - kāpēc?

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins saka: „Apdrošināšanas kompānijas nereti saskaras ar situācijām, kad nesen uzbūvēta vai nopirkta, apdrošināta jauna māja nodeg, un tās īpašnieks vēršas pie apdrošinātāja, lai tiktu segti radušies zaudējumi”.

Atsaka apdrošināšanu, jo brutāli pārkāpti noteikumi

Viņš turpina: „Diemžēl daudzos gadījumos atlīdzības izmaksu nākas atteikt, jo vienkārši nav ievēroti vai nu apdrošināšanas līguma nosacījumi, vai arī ir brutāli pārkāpti mājas ugunsdrošības noteikumi vai būvnormatīvi. Jo vairāk satraucoša šī tendence ir tādēļ, ka šīs nodegušās mājas ir bijušas nodotas ekspluatācijā, tātad vismaz teorētiski tajās ir pārbaudīta un akceptēta ugunsdrošības noteikumu ievērošana. Vismaz uz papīra. Bet kā ir dzīvē?

Tikai daži piemēri no apdrošinātāju prakses, kur ļoti būtisku ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu dēļ ir nodegusi jauna privātmāja. Pircējs vasaras sezonā iegādājas pa pusei pabeigtu māju, un līdz pat ziemai viss ir kārtībā. Iestājoties aukstam laikam un sākot intensīvu kurināšanu, no karstuma ir aizdedzies materiāls ap skursteni, kas ne tuvu nav bijis paredzēts šādiem mērķiem. Izmantotie materiāli nebija redzami, jo bija paslēpti aiz rīģipša.

Cits piemērs – koka apdare izmantota pārāk tuvu skurstenim, un arī ir aizdegusies kurināšanas sezonas laikā. Vēl trešais – nepareiza dūmvada izbūve, nepietiekami to izolējot un pavirši savienojot montāžas vietās”.

Tādēļ viņš uzsver, ka drošības pārbaudes nedrīkst būt formālas un tās nedrīkst samazināt Visi minētie piemēri ar ugunsnelaimi varēja nenotikt, ja:

* mājas būvniecības laikā būtu konsekventi ievēroti visi normatīvi, kas attiecas uz ugunsdrošību;

* nododot māju ekspluatācijā, visa veida drošības pārbaudes būtu veiktas nevis formāli, bet pēc būtības;

* klients būtu uzmanīgi lasījis apdrošināšanas līguma nosacījumus un centies savā mājā praksē pārliecināties, vai nosacījumi ir tiešām ievēroti.

Tādēļ LAA uzskata, ka par pirmo un galveno kritēriju, izvērtējot būvniecības normas, ir jānosaka tieši drošība – ēkas konstrukciju drošība, ugunsdrošība un pārējo inženiertehnisko risinājumu drošība. Uz drošības pārbaužu un uzraudzības rēķina būvniecības process noteikti nebūtu īsināms un atvieglojams. Pēc Zolitūdes traģēdijas nevienam vairs nav šaubu par to, ka sabiedriskajām ēkām drošība ir kritērijs numur viens, un tieši tāpat mums jālūkojas arī uz privātmājām. Mājas ir vieta, kur mums justies droši, mierīgi un mājīgi, nevis panikā nakts vidū glābt ģimeni un iedzīvi no liesmām, uzsver Abāšins.

„Apdrošinātāju mērķis nav izvairīties no atlīdzības maksāšanas”

Tomēr - ja cilvēks ir nopircis māju vai to uzbūvējis un būvinspektors to pieņēmis ekspluatācijā, viņš jau ir pārliecināts, ka tas, kas pieņēma māju ekspluatācijā, ir apliecinājis, ka šī māja ir uzbūvēta pēc visiem būvnormatīviem, ievērojot ugunsdrošības noteikumus. Vai šajā gadījumā viņam nebūtu jāizmaksā apdrošināšana un apdrošināšanas kompānijai tad regresa kārtībā nebūtu jāvēršas pret būves nodevēju ekspluatācijā? Vai šāds apdrošināšanas atteikums, kā minējis Abāšins, nav pretrunā ar klienta tiesībām?

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas sekretāre Sandija Šaicāne Jauns.lv skaidro: „Katrs apdrošināšanas gadījums ir jāskata atsevišķi, detalizēti iepazīstoties gan ar līguma noteikumiem, gan visu papildu informāciju, kas uz šo gadījumu attiecas. Tie visi kompetentās iestādēs un konkrētās apdrošināšanas kompānijās ir sīki analizēti un skaidroti, nonākot pie gala secinājuma, ka ir pārkāpti kādi noteikumi (būvniecības, būves ekspluatācijas, ugunsdrošības, apdrošināšanas un citi), kas diemžēl neļauj izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.
 
Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinātājs un klients vienojas par līguma noteikumiem, tai skaitā par pušu tiesībām un pienākumiem, kā arī izņēmumiem, kuriem iestājoties, apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta. Apdrošinātāji līgumā paredz dažādus izņēmumus no seguma. Piemēram, ja iestājas apdrošinātais risks būvnormatīvu pārkāpuma dēļ, apdrošinātājs atlīdzību nemaksās, neatkarīgi no būvvaldes lēmuma. Tomēr gribu uzsvērt, ka apdrošinātāju mērķis nav izvairīties no atlīdzības maksāšanas un, ja tas ir noticis tādā būtiskā negadījumā kā mājokļa nodegšana, tam noteikti ir pamatojums, jo likums uzliek apdrošinātājam pienākumu pierādīt apstākļus, kas to atbrīvo no līguma saistību izpildes, arī ja ir iestājies kāds no līgumā noteiktajiem izņēmumiem.

Abāšins pievērš uzmanību tam, ka mājas nodošana ekspluatācijā ne vienmēr automātiski nozīmē, ka ir ievēroti visi ugunsdrošības noteikumi arī realitātē, kas ir svarīgi apdrošinātājam. Tas nozīmē, ka pārbaudes procesam jābūt efektīvākam”.

Lielākie pārkāpumi – dūmvadu plaisas un darbs ar atklātu liesmu

Apdrošināšanas kompānijas „Balta” Fizisko personu īpašuma produktu vadītāja Līva Bogdanova Jauns.lv norādīja: „Regulējot fizisko personu īpašuma atlīdzības gadījumos, kad ēku ir skārusi uguns, „Balta” nav saskārusies ar atlīdzības pieteikumu tādai ēkai, kas būtu uzbūvēta neatbilstoši normatīvo aktu prasībām un kuru būvvalde būtu pieņēmusi ekspluatācijā, kā arī šis fakts būtu cēloniski saistīts ar uguns riska iestāšanos ēkā. Jebkurā gadījumā „Balta” izvērtētu iespēju realizēt normatīvajos aktos noteiktās tiesības vērsties pret personu, kura ir atbildīga par zaudējumiem.

„Balta” pieredzē, regulējot īpašuma atlīdzības, 95% gadījumu apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta. Atlikušajos aptuveni 5% gadījumu atteikums visbiežāk pamatots ar to, ka konkrētais risks vai objekts nav apdrošināts, zaudējumu apmērs iekļaujas pašriska robežās vai arī ir iestājies notikums, kas apdrošināšanas noteikumos minēts kā apdrošināšanas izņēmums.

Esam saskārušies ar gadījumiem, kad atlīdzība atteikta, jo nav tikuši ievēroti normatīvajos aktos noteiktie ugunsdrošības noteikumi. Tie nosaka ne tikai to, kādai ir jābūt ēkai, nododot to ekspluatācijā, bet tajos atrunāti arī ikdienā veicamie darbi, kuri personai ir jāievēro, lietojot īpašumu ikdienā.

Lielākajā daļā gadījumu, kad ir pārkāpti ugunsdrošības noteikumi, saskaramies ar diviem aspektiem. Pirmkārt, tiek pārkāpti noteikumi attiecībā uz dūmvadu ekspluatāciju, kā rezultātā tiek ekspluatēti dūmeņi, kuri ir tehniski nolietojušies, tajos ir plaisas vai tie ir aizauguši ar sodrējiem. Tas, savukārt, ir cēlonisks iemesls tam, kādēļ iestājas ugunsrisks. Lai izglītotu mūsu klientus, esam radījuši informatīvos bukletus, kuros īsi un kodolīgi vēršam uzmanību uz pamatlietām, kuras ir jāzina par apkures sistēmu ekspluatāciju. Atsevišķi esam izdalījuši ēku segmentu, kur pastāv iespējamība, ka dūmeņa ekspluatācijas termiņš tuvojas beigām, un tam ir nepieciešams veikt atjaunošanas darbus, lai rūpēs par klienta drošību varam viņam atgādināt, cik būtiski ir ievērot ugunsdrošības noteikumus.

Otrkārt, novērojam gadījumus, kad būvniecībā tiek pārkāpti ugunsdrošības noteikumi. Šajā kategorijā kā visbiežākais cēloniskais iemels ir būvniecības darbi ar atklātu liesmu. Liela daļu ēku būvniecības tiek veikta pašu spēkiem vai darbu veikšanai piesaistot “gadījuma strādniekus”. Diemžēl ne vienmēr neprofesionālajiem būvniekiem ir pietiekošas zināšanas par ēkas būvniecību un ugunsdrošības ievērošanu. Lai pasargātu sevi no nepatīkamiem pārsteigumiem un finansiāliem zaudējumiem, mēs rekomendējam klientiem ēkas būvniecību uzticēt profesionālām būvniekiem un, slēdzot būvniecības līgumu, pārliecināties, ka būvniekam ir spēkā esoša civiltiesiskās atbildības polise”.

Atlīdzību samazina par „nekvalitatīvo daļu"

Savukārt „If Apdrošināšana” Privātpersonu īpašuma apdrošināšanas produkta vadītājs Endijs Melecis Jauns.lv situāciju komentēja:

„If mājokļa apdrošināšana paredz ļoti labu aizsardzību, un šādā situācijā mēs atlīdzību neatsākām. Gadījumā, ja klients māju ir iegādājies un pats nav uzraudzījis būvniecības procesu vai arī fiziski nav veicis būvniecību, „If Apdrošināšana” atlīdzību izmaksā. Tomēr jāņem vērā, ka tiek samazināta atlīdzības izmaksa nekvalitatīvās daļas apmērā.

Piemēram, nodeg māja 150 tūkstošu eiro apmērā, un ugunsgrēka iemesls ir nekvalitatīvi izbūvēts skurstenis, kura izbūves izmaksas ir 2000 eiro. Šādā gadījumā mēs atlīdzībā izmaksāsim 148 tūkstošus eiro, neiekļaujot skursteņa izmaksas. Plašāk šis ir izskaidrots arī mūsu Mājokļa apdrošināšanas noteikumos „Izņēmumi” sadaļā, 50. punktā:

„Nekustamā īpašuma, tā daļu vai Iedzīves nekvalitatīva remonta, uzstādīšanas, konstrukcijas kļūdas, nekvalitatīvas celtniecības vai nekvalitatīvu vai neatbilstošu materiālu izmantošanas dēļ. Šis izņēmums netiek piemērots, ja ēkā, kurā pabeigti remontdarbi, nekvalitatīvi veiktu būvdarbu dēļ ir izcēlies ugunsgrēks vai notikusi šķidruma noplūde no inženierkomunikācijām, defekts nebija pamanāms un attiecīgos būvdarbus veikusi licencēta būvfirma, kā arī būvdarbus nav uzraudzījis Apdrošinātais, Apdrošinājuma ņēmējs vai tā pirmās pakāpes radinieks”.”

„Māja pati no sevis nevar nodegt”

Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns Jauns.lv teica: „Māja pati no sevis nodegt nevar. Pārsvarā visas ugunsnelaimes, kas notiek, ir saistītas ar ēkas nepareizu ekspluatāciju, patvaļīgu būvniecību vai ļaunprātīgu dedzināšanu.

Saistībā ar privātmāju būvniecību būtiski ir ņemt vērā divas lietas. Pirmkārt, būvvaldē nav jāsaskaņo privātmājas iekšējie inženiertīkli, tajā skaitā elektrotīkli, apkure, gāze un tā tālāk. Tomēr pie ēkas nodošanas ekspluatācijā būvinspektors prasa uzrādīt sertificēta speciālista izsniegtu pārbaudes protokolu, ka attiecīgie inženiertīkli ir ierīkoti un funkcionē atbilstoši to prasībām un tehniskajai specifikācijai. Ja protokoli uzrādīti netiek, ēku ekspluatācijā nepieņem. Vēl jāņem vērā, ka likumdevējs nav paredzējis, ka privātmāja obligāti jābūvē sertificētam speciālistam, savukārt par būvmateriālu specifikāciju un slodzēm būvprojektā atbild būvprojekta izstrādātājs ar savu parakstu. Vēl jāpiemin, ka būvnieku rīcībā nevajadzētu nonākt neatbilstošas kvalitātes būvmateriāliem, jo tirdzniecības vietas, kur tiek tirgoti būvmateriāli, pārrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
 
Būvvaldes speciālisti, pieņemot ekspluatācijā privātmāju, izmantoto materiālu atbilstību pārbauda tikai vizuāli, kur tas iespējams. Piemēram, starpstāvu pārsegumu atbilstību novērtēt nav iespējams, jo tie ir nosegti. Ēkas būvniekam, neatkarīgi no tā, vai tas ir pats īpašuma īpašnieks vai īpašnieka noalgots būvniecības uzņēmums, uzsākot būvdarbus, jāveic civiltiesiskā apdrošināšana”.  

Būvniecības valsts kontrole par būveksperta atbildību

Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāve Egita Diure Jauns.lv informēja, ka atbildība būvniecībā ir noteikta Būvniecības likuma 19. pantā. Saskaņā ar Būvniecības likuma 19. panta pirmo, septīto un astoto daļu, būveksperts kā viens no būvniecības procesa dalībniekiem atbild par ekspertīzes atzinuma saturu un tajā ietverto secinājumu pamatotību:

„Būvprojekta ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt vērtējumu būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstībai normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām. Būvprojekta ekspertīze ir obligāta trešās grupas būvju būvprojektiem (MK 2014. gada noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 2.5. apakšpunkts, 43.punkts). Būves iedala trīs grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz vidi. Pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa.

Trešās grupas ēkas būvprojekta ekspertīzi veic, lai izvērtētu projektētās ēkas atbilstību ēkas mehāniskajai stiprībai un stabilitātei noteiktajām prasībām, kā arī ugunsdrošības, lietošanas drošības un vides pieejamības prasībām:
 
* arhitektūras daļai,
* būvkonstrukciju daļai,
* ekonomiskajai daļai (būvprojektiem, kuru izstrādi un īstenošanu finansē no publisko tiesību juridisko personu vai Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem),
* ugunsdrošības pasākumu pārskatam,
* citu būvprojekta sadaļu ugunsdrošības risinājumiem,
* darba organizēšanas projektam,
* energoefektivitātes novērtējumam.

Savukārt būves ekspertīzi veic, ja risināms strīds starp būvniecības dalībniekiem, pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma, pēc Būvniecības valsts kontroles biroja vai būvvaldes pamatota rakstiska pieprasījuma, kā arī gadījumā, ja risināms strīds par būves atbilstību normatīvo aktu prasībām vai būvprojektam, kā arī lai novērtētu veikto būvdarbu kvalitāti.

Katram būvniecības procesa dalībniekam (tas ir, zemes īpašniekam, būves īpašniekam, būvprojekta izstrādātājam, būvdarbu veicējam, būvuzraugam un būvekspertam) ir pienākums Būvniecības likumā un Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzināt citiem būvniecības procesa dalībniekiem un trešajām personām tos zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību.

Vispārīgie būvnoteikumi paredz, ka starp būvniecības procesa dalībniekiem ir slēdzami savstarpēji. Strīdi par zaudējumu atlīdzību risināmi līgumā noteiktajā kārtībā vai civilprocesuālā kārtībā tiesā.

Savukārt būvvaldes kompetence ir noteikta Būvniecības likuma 12. pantā, kā arī citur Būvniecības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos. Būvvaldes izdotie administratīvie akti ir apstrīdami pašvaldības ietvaros un pārsūdzami Administratīvajā rajona tiesā.

Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības privātpersonai uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību, ir paredzētas Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā”.

Noteikumu neievērošana var izpausties ļoti daudzveidīgi

Zvērinātu advokātu biroja „Centrs” zvērināta advokāte Mg. philol., Dr. iur.,Gundega Miķelsone Jauns.lv norāda dažus aspektus, kas būtu jāņem vērā:

„1. Ugunsdrošības noteikumu neievērošana var izpausties ļoti daudzveidīgi, ne tikai saistībā ar mājas būvniecību. Piemēram, māja ir uzbūvēta atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem, bet cilvēks ugunsdrošības noteikumus neievēro, nepareizi ekspluatējot apkures iekārtas, atstājot bez uzraudzības iedegtas sveces vai sildierīces un tamlīdzīgi.

2. Apdrošināšanas līgumos var būt ietverti dažādi noteikumi (prasības), kam nav nekāda sakara ar tiem priekšrakstiem, kas jāievēro, lai būvi pieņemtu ekspluatācijā. Un arī šie apdrošināšanas līgumu noteikumi ir jāievēro, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību.

3. Personai (prasītājam), kas vēlas no kāda (atbildētāja) piedzīt zaudējumu atlīdzību, ir jāspēj pierādīt trīs lietas (ja nodegušās mājas īpašnieks vēlas celt pretenzijas pret cilvēku, kas ēku nodevis ekspluatācijā):
* atbildētāja prettiesisku rīcību,
* prasītājam nodarītos zaudējumus,
* cēloņsakarību starp atbildētāja prettiesisko rīcību un prasītāja zaudējumiem”.