Zinātnieki vēlas tikties ar Vējoni un Gobzemu, lai atgādinātu, ka ar zinātni var nopelnīt

Viņš novērojis, ka patlaban partiju starpā dzirdamas tikai diskusijas, kam iedalīt naudu, bet netiekot runāts par ieguldījumiem un to, kā nopelnīt, tajā skaitā ar zinātni.

Spārītis pauda, ka Latvijas zinātne, par kuru lielā mērā līdzatbildīga ir LZA, ir nemitīgi "barota pēc liesā scenārija". To pierādīšot arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītais audits LZA, kas jau tuvojas noslēgumam.

LZA prezidents ir pārliecināts, ka audits neatklās trūkumus vai nesaimnieciskas darbības, jo tādu nav.

Viņš arī to nosauca par amatu atstājušā izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) un kādreizējās IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītājas Agritas Kiopas "sveicienu". "Mēs viņiem vēlam sekmīgu turpmāko karjeru un turpināsim aktīvi aizstāvēt akadēmijas pozīcijas," pauda Spārītis.

LZA prezidents gan minēja, ka šogad zinātnei ir piešķirta papildu nauda, finansējums palielināts tā dēvētajām fundamentālajām un lietišķajām zinātnēm, kas ir apsveicami.

Tomēr kaut kam nauda arī gājusi mazumā, tai skaitā likvidētas valsts pētījumu programmas, kuras sekmīgi tika attīstīta komandzinātne, ļaujot sadarboties daudzām universitātēm, laboratorijām u.c.

Vienlaikus ir pozitīvi, ka aizvadītajos gados ir sāktas sarunas ar dažādu nozaru ministrijām, lai tās, plānojot savu budžetu, paredzētu savu artavu arī zinātnei. Spārītis uzsvēra, ka ir nepieciešama ieinteresētība ne tikai no IZM, bet arī no Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un citām.

LZA prezidents piebilda, ka zinātne nekad nav dīkstāvē, neskatoties uz mainīgo finansiālo atbalstu.