Svin visa Latvija: aplūko, kā Latvijas novadi mirdz simtgades krāsās!
Vērienīgi Simtgades gaismas šovi un uguņošanas notiek ne tikai valsts centrā – pie Brīvības pieminekļa un Vecrīgā, bet arī visā Latvijā, kur brīžiem tas viss ir daudz sirsnīgāk un skaistāk nekā galvaspilsētas centrā. Jauns.lv apkopoja gaišākos un spilgtākos Simtgades skatus valsts novados.
Meierovica piemineklis Tukumā
Tukumā atklāts tēlnieku Zanes un Matīsa Kalniņu veidotais piemineklis pirmajam Latvijas ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam (1887-1925), kas nu svētku noskaņā krāšņi izgaismots. Z. A. Meierovica piemiņas vietai Tukumā ir simboliska nozīme. Tā atrodas pašā Tukuma vecpilsētā, netālu no Brīvības laukuma un skolas, kurā mācījās izcilais valstsvīrs.
Piemineklis tika atklāts 15. novembrī un svinīgajā ceremonijā piedalījās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Tukuma novada mērs Ērika Lukmans, Z. A. Meierovica vedekla Ingrīda Meierovica, Latvijā akreditētiem ārvalstu vēstniekiem, bijušais Latvijas ārlietu ministrs Georgs Andrejevs un dzejniece, Tukuma novada goda pilsone Māra Zālīte.
Daugavpils sarkanbaltsarkanā kaija
Iebraucot Daugavpilī no Rīgas puses visus sagaida kaijas zīme. Tā ir populāra vieta , bieži mašīnas apstājas, cilvēki labprāt fotografējas. Gatavojoties Latvijas simtgadei izgaismots šis vides objekts. Tagad tumšajā diennakts laikā kaijas zīme iemirdzas Latvijas karoga krāsās.
Simtgades kubi Preiļos
Preiļos pilsētas centrā izvietots jauns, svētku sajūtas raisošs noformējums. Tas tapis, radoši sadarbojoties Preiļu novada noformēšanas māksliniecei Inesei Aninai, tehniskajam speciālistam Valdam Martinkus, SIA “Preiļu saimnieks” galdniekiem un Komunālajai nodaļai. Pilsētas centrālajā laukumā gan dienā, gan naktī garāmbraucējus, pilsētniekus un viesus priecē seši jauni vides objekti – telpiski ornamenti Latvijas karoga krāsās. Vēl trīs vides objekti izvietoti pie Kultūras nama.
Kā stāsta Preiļu novada domes māksliniece Inese Anina, šīgada valsts svētku noformējums sasaucas ar Latvijas valsts simtgades biroja akciju “Cimdotā Latvija”, jo tajā izmantoti stilizēti tradicionālie latviešu cimdu rakstu elementi. Māksliniece atzīst, ka darbs pie noformējuma veidošanas bija ilgs un sarežģīts, jo rakstu zīmes vajadzēja precīzi nomērīt un uzzīmēt, bet pēc tam – izzāģēt 36 plaknēs, lai izveidotu deviņus kubus.
Tā kā ir iestājies tumšākais gada laiks, liels akcents noformējumā likts uz apgaismojumu – kubi no iekšpuses tiek izgaismoti siltā tonī, liekot latvju rakstu zīmēm “uzliesmot”.
Olimpiskais karogs Siguldā
Lācplēša dienā virs Siguldas bobsleja un kamaniņu trases - 16 metru augstā mastā pacelts monumentāls Latvijas karogs, kas ir viens no augstākajiem karogiem Latvijā. Sarkanbaltsarkanais karogs ir 3,5 metrus plats un septiņus metrus garš, kas nu valsts svētku laikā krāšņi izgaismots.
Iespējams, ka šis karogs tur plīvos arī 2026. gadā – Ziemas Olimpisko spēļu norises laikā, jo Stokholma kopā ar Siguldu pretendē uz to norisi. Siguldā varētu notikt spēļu bobsleja un kamaniņu sporta sacensības.
"Bobsleja un kamaniņu trase Siguldā ir unikāla ēka Siguldā, tā ir Latvijas olimpisko medaļu kaltuve, tā ir vieta un sava veida simbols, kas norāda uz latviešu spēku, mērķtiecību un izturību. Šis ir vēsturisks notikums, jo, godinot Latvijas varoņus, Siguldas visaugstākajā mastā esam pacēluši mūsu valsts karogu, kuru kā vērtību nodosim nākamajām paaudzēm. Lai karogs ikdienu mums atgādina, ka mēs katrs varam kļūt par tik lielu cilvēku, cik vien liels ir mūsu pašu izraudzītais uzdevums," sacīja Siguldas novada mērs Uģis Mitrevics.
Jūrmalas lielkarogs
Valsts karogs šajās dienā lepni sācis plīvot vēl vienā tūristu un ceļotāju iemīļotā Latvijas pilsētā – Jūrmalā. Tur jaunais, 35 metrus augstais karoga masts uzstādīts Priedainē, iebraucot Jūrmalā no Rīgas puses, – autoceļa kreisajā pusē pirms Lielupes tilta. Nu ne tikai svētkos, bet arī ikdienā mastā plīvos 32 kvadrātmetrus liels valsts karogs, vairojot patriotismu un lepnumu par Latviju.
Vietas izvēle ir saistīta ar Rīgas jūrmalas atbrīvošanas cīņām, kas šajā apkārtnē norisinājušās 1919. gadā no 8. līdz 14. novembrim. Tāpat bija būtiski, lai karogs būtu pamanāms no lielāka attāluma un no dažādiem skatpunktiem.
