Simtgades musturdeķis, kuru pārstieps pāri Daugavai, būs gatavs pēc pāris gadiem
Naujenes (Daugavpils novads) Novadpētniecības muzejā noslēgumam tuvojas puskilometru garā un 1,6 metrus platā musturdeķa veidošana, kuru plānots pārstiept pāri Daugavai un ierakstīt Ginesa rekordu grāmatā. Jau sašūts aptuveni 400 metru garš deķis, un daudzi fragmenti trūkstošajiem simts metriem arī jau esot gatavi, portālam Jauns.lv pastāstīja muzeja vadītāja Evita Kusiņa-Koļesņika.
Musturdeķis tiks izveidots ātrāk nekā plānots. To nolēma izgatavot vairāku desmitgažu gaitā tālajā 2011. gada Muzeju nakts laikā. Tomēr, pēc visa spriežot, tas pāri Daugavai pārstiepsies jau 2020. vai 2021. gadā. Pirms kāda pusotra gada gan bija plānots, ka tā prezentācija notiks valsts simtgades svinību laikā – šī gada 18. novembrī. Bet, tā kā Latvijas simtgadi svin piecus gadus pēc kārtas, tad nekas nav nokavēts. Kusiņa- Koļesņika pastāstīja:
„Ar musturdeķa veidošanu veicas ļoti labi. Jau ir sašūts aptuveni 400 metru garš deķa dubultplatums (sākumā bija plānots, ka tā platums būs 80 centimetri). Ļoti daudz fragmentiņu vēl nav sašūts. Tāpēc tie, kuri vēl vēlas tā veidošanā piedalīties, to var paspēt. Tā adīšanā piedalījušies vairāki tūkstoši cilvēku. Ir arī rekordisti: Agra Jēgere no Salacgrīvas ir noadījusi 27 metrus, Jānis Kotāns no Daugavpils novada noadījis 500 rakstainus fragmentiņus. Ļoti aktīvi piedalījušās skolas, no dažām nācis pat 2000 fragmentiņu. Un akcija joprojām notiek.
Naujenē top lielais Augšdagas musturdeķis
Naujenes (Daugavpils novads) Novadpētniecības muzejā noslēgumam tuvojas puskilometru garā un 1,6 metrus platā musturdeķa veidošana, kuru plānots pārstiept pāri Daugavai ...
Jā, savulaik bija doma, ka musturdeķi pāri Daugavai pārklāsim šī gada 18. novembrī. Taču simtgades svinības nenotiek tikai vienu gadu, tā ir vesela piecgade! Ja ļoti pacenstos, musturdeķis arī būtu gatavs uz 18. novembri, bet domājam to galīgi pabeigt uz svinību noslēgumu – 2020. vai 2021. gadu.
Pāri Daugavai to, izmantojot laivas un plostus, pārklāsim Slutišķu ciema rajonā, kur ir arī Daugavas sašaurinājums un ko dēvējam par Daugavas zaļajiem vārtiem. Mūsu pusē Slutišķiem ir arī simboliska nozīme, jo tā ir Trešās atmodas dzimtene. Tāpat nav atmesta doma lielo musturdeķi ierakstīt Ginesa rekordu grāmatā. Kad to pārklāsim pāri Likteņupei, domājam arī pieaicināt speciālu komisiju, lai tā novērtē, vai tas atbilst Ginesa rekordam. Pašlaik tik liels deķis Ginesa rekordu grāmatai nav reģistrēts”.
Lielais Augšdaugavas musturdeķis top no 10x10 vai 20x20 cm adītiem fragmentiņiem, kuri tiek sašūti kopā. Musturdeķis apskatāms un tas top Naujenes muzejā. Tur arī visi, kuri to vēlas, var tam pievienot savu adījumu (iepriekš gan lūgums fragmentiņus sašūt kopā).
Deķa veidošana sākās par godu Naujenes Novadpētniecības muzeja 15 gadu jubilejai, un tā ideja pieder Naujenes muzeja direktorei Kusiņai–Koļesņikai. Fragmentus deķim ada ne tikai rokdarbnieki, bet arī skolasbērni. Visčaklākie izrādījušies Cēsu Pastariņa sākumskolas, Naujenes pamatskolas, Špoģu Mūzikas un mākslas skolas, kā arī daudzu citu skolu bērni.
