Kuras partijas atbalstītāji ir visagresīvākie, bet kuras - miermīlīgākie
Agresīvākie ir "Latvijas Krievu savienības" vēlētāji, bet miermīlīgākie - apvienības "Attīstībai/Par", kā arī pašreiz valdošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstītāji, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati, kurus pirmdien publicējis laikraksts "Latvijas Avīze".
SKDS jau vairākus gadus veic sabiedrības agresijas pētījumu, kura laikā lūdz respondentiem atbildēt arī uz jautājumu - "Cik bieži jums rodas doma apšaut visus tos, kuru dēļ dzīve Latvijā ir tāda, kāda tā patlaban ir?". Priekšvēlēšanu gadā šīs atbildes sadalītas arī pēc respondentu politiskajām simpātijām.
Aptauja atklāj, ka rekordisti agresijas rādītājos ir Tatjanas Ždanokas vadītās "Latvijas Krievu savienības" atbalstītāji, no kuriem kopumā vairāk nekā puse jeb 64,2% atzinuši, ka viņiem radusies šāda vēlme. No tiem 55,1% par to iedomājies dažkārt, bet 9,1% bieži.
Otrajā vietā agresijas rādītājos ierindojas "Jaunās Vienotības" atbalstītāji. Par "apšaušanu" iedomājusies gandrīz puse jeb 47,9% partijas atbalstītāju - no tiem 34,9% dažkārt, bet 13% bieži.
Tālāk seko partija "No sirds Latvijai", no kuras atbalstītājiem 44% iedomājušies par "apšaušanu", Artusa Kaimiņa vadītā "KPV LV" - 39,9%, "Jaunā konservatīvā partija" - 38,9%, "Saskaņa" - 38%, partija "Progresīvie" - 37,7%, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" - 36,5%.
Miermīlīgākie izrādījušies Zaļo un zemnieku savienības un "Latvijas Reģionālās apvienības" vēlētāji, no kuriem par "apšaušanu" iedomājušies 30,6% , kā arī partijas "Attīstībai/ Par" atbalstītāji - 24,8%.
SKDS direktors Arnis Kaktiņš gan aicina neizdarīt vispārinošus secinājumus pēc šiem datiem. "Lai mēs būtu pilnīgi korekti, jāņem vērā fakts, ka vairākās pozīcijās ir salīdzinoši neliels respondentu skaits. Tādēļ šeit ir liela statistiskās kļūdas iespējamība, it sevišķi, kad runa ir par partijām ar nelielu atbalstītāju skaitu," viņš paskaidroja.
Pētījumu par sabiedrības agresiju SKDS veic jau kopš 2014.gada, un var runāt par zināmām tendencēm.
"Lai gan, vērojot priekšvēlēšanu batālijas sociālajos tīklos, var rasties priekšstats, ka sabiedrība kļūst aizvien uzvilktāka, tomēr, iespējams, ka tas tā nav," secinājis Kaktiņš. Pēdējo piecu gadu rezultāti uzrāda, ka vēlme "apšaut" "visus tos, kuru dēļ dzīve valstī ir tāda, kāda tā patlaban ir", bieži uznāk aptuveni 10% aptaujāto, bet reizēm šāds kārdinājums rodas vēl 20% līdz 25%. Šogad agresija pat nedaudz samazinājusies.
