Dabas aizsardzības pārvalde meklē Ķemeru Nacionālā parka aizsardzības plāna izstrādātāju

Pretendentiem pēdējo trīs gadu laikā jābūt pieredzei vismaz viena dabas aizsardzības plāna vai līdzvērtīga plāna izstrādē. Plāna izstrādes laikā, konkursa uzvarētājam būs jānodrošina plāna vadītājs ar pieredzi aizsardzības plānu izstrādē, ģeogrāfijas informācijas sistēmu speciālists, ainavu plānošanas speciālists, tūrisma vadības speciālists, ģeomorfoloģijas speciālists, kā arī hidroģeoloģijas vai hidroloģijas eksperts.

Tāpat aizsardzības plāna izstrādē jātiek iesaistītam vismaz vienam jūras piekrastes un iesāļu augteņu biotopu, kā arī ekspertiem zivju, putnu, zīdītāju, abinieku, rāpuļu, bezmugurkaulnieku, vaskulāro augu, sūnu, ķērpju, saldūdeņu, mežu, virsāju, purvu un zālāju biotopu grupās.

Piedāvājumus var iesniegt līdz 30.augusta plkst.10 Elektronisko iepirkumu sistēmas e-konkursu apakšsistēmā "www.eis.gov.lv". Pieteikumi, kas tiks iesniegti DAP kādā citā veidā, tiks atzīti par konkursa nolikumam neatbilstošiem. Pilns konkursa nolikums pieejams interneta vietnē "www.daba.gov.lv".

ĶNP teritorija ir 36 180 hektāri, un tas aizņem daļu no Babītes novada Salas pagasta, Engures novada Lapmežciema un Smārdes pagastiem, Jelgavas novada Valgundes pagasta. Tukuma novada Džūkstes un Slampes pagastiem, kā arī daļu Jūrmalas pilsētas.

ĶNP kā nacionālas nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija ir dibināts 1997.gadā. Parks dibināts ar mērķi aizsargāt retas sugas un biotopus, kā arī sērūdeņražu veidošanās apvidu. Dibinot ĶNP, tika izveidota arī tā administrācija, kas atrodas Ķemeros, vēsturiskajā "Meža mājā". Kopš 2004.gada ĶNP iekļauts Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo teritoriju "Natura 2000" tīklā. 2006.gads bija nozīmīgs Nacionālā parka vēsturē starptautiskā ziņā, jo tas tika uzņemts "Europarc" Federācijā un kļuvis arī par dabas aizsardzības organizāciju savienības "Eurosite" biedru.

Nacionālā parka teritorijā ir sastopami gandrīz visi mežu veidi, kas raksturīgi Latvijas ģeogrāfiskajai atrašanās vietai. ĶNP vēl lielās platībās ir saglabājušies mitri melnalkšņu meži upju palienēs, kas citur Latvijā un Eiropā ir gandrīz pilnībā iznīcināti, lai auglīgās augsnes varētu izmantot lauksaimniecībā.

ĶNP centrālo daļu aizņem plaši augsto sūnu purvu masīvi. Tā ir īpatnēja pasaule bez ceļiem un takām - sūnu karaļvalsts ar mazām priedītēm, gariem, līkumotiem ezeriņiem un savdabīgu putnu un augu valsti. Pavasara un rudens putnu migrācijas laikā sūnu purvos naktīs nolaižas atpūsties tūkstošiem caurceļojošu zosu un dzērvju. Kopumā ĶNP teritorijā ir novērotas vairāk nekā 250 putnu sugas, 67 no tām aizsargājamas.

Savukārt no vairāk nekā 900 ĶNP sastopamajām augu sugām 86 ir aizsargājamas.

Starp mežu masīviem un upju palienēs skatam paveras pļavas, kurās ganās gan meža dzīvnieki, gan savvaļas govis un zirgi, bet naktī var dzirdēt griezes. Rūpīgs vērotājs ĶNP pamanīs gan garajā zālē paslēpušās orhidejas, gan plēsīgos putnus, kas, lēni riņķojot virs pļavām, noskata medījumu.

Trīs lielākie ezeri Ķemeru nacionālajā parkā ir Kaņieris, Slokas ezers un Valguma ezers. Nacionālā parka jūras piekrastei galvenokārt ir raksturīgas baltas smilšu pludmales ar trauslu kāpu augāju un sausi priežu meži.

Tāpat Ķemeru apkārtnē virszemē izplūst vairāk nekā 30 sēravotu. Pateicoties sēravotiem, Ķemeros pastāv jau vairāk nekā 160 gadus senas kūrorta tradīcijas.