Latvijas armija atzīst: lielais ugunsgrēks Ādažos, visticamāk, izcēlies šaušanas mācību dēļ
Pagājušajā nedēļa Ādažu poligona teritorijā starptautisko militāro mācību „Sabre Strike 2018” un „Summer Shield XV” laikā sausā laika ietekmē izraisījās plaši ugunsgrēki. Portāls Jauns.lv painteresējās, vai ir noskaidrots, kas bija ugunsgrēka izraisīšanas iemesls, kāds posts videi nodarīts, un kas par to atbildēs?
Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vecākā referente, majore Mairita Senkevicina pavēstīja: „Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rīcībā nav informācijas no atbildīgajiem dienestiem par ugunsgrēka sākotnējo cēloni, bet, ņemot vērā veikto militāro treniņu veidu un konkrētos klimatiskos apstākļus, NBS atzīst, ka ugunsgrēku varēja izraisīt mācību laikā notikušās kaujas šaušanas nodarbības.
NBS sadarbībā ar Valsts meža dienestu (VMD) ir apkopojuši sākotnējo informāciju par ugunsgrēka skartajām teritorijām un secinājuši, ka kopējā ugunsgrēka skartā platība aptver 770 hektārus no 13 000 hektāru poligona teritorijas. Ugunsgrēka skartā teritorija atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā aizsargājamo ainavu apvidū „Ādaži”, kas iekļauta Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā „NATURA 2000”, tomēr degušajā poligona daļā nav ne mikroliegumu, ne dabas liegumu.
Pilnvērtīgus secinājumus par ugunsgrēka ietekmi uz katru biotopa veidu varēs noteikt pēc pilnīgas ietekmēto biotopu teritorijas apsekošanas, bet novērtēt degšanas ilgtermiņa ietekmi uz aizsargājamo ainavu apvidus „Ādaži” dabas vērtībām būs iespējams tikai vairāku gadu griezumā.
Ugunsgrēka likvidēšanā kopā ar VMD un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) resursiem iesaistījās NBS karavīri, zemessargi un militārajās mācībās iesaistīto valstu karavīri – vidēji 100 karavīri katru ugunsdzēšanas darbos pavadīto dienu, kā arī Gaisa spēku helihopters Mi-17.
Uguns degšana ar atklātu liesmu tika likvidēta jau degšanas sākumā NBS karavīru spēkiem, turpmākās dienas turpinājās gruzdēšana, kura tika mērķtiecīgi dzēsta. NBS, atbilstoši VUGD un VMD ugunsgrēka likvidēšanas norādījumiem, mērķtiecīgi veica virkni pasākumu, un ugunsgrēks neizplatījās ārpus poligona teritorijas robežām. Informējam, ka pēc ugunsgrēka izcelšanās kaujas šaušanas mērķu zonā attiecīgajā nodarbību vietā kaujas šaušana tika nekavējoties pārtraukta.
Ādažu militārais poligons tika izmantots atbilstoši tā izveides un uzturēšanas mērķim – NBS un NATO sabiedroto spēku kaujas spēju paaugstināšanai. Ikgadējās militārajās mācībās kopumā piedalījās vairāk nekā 3000 karavīru no 12 valstīm”.
Valsts meža dienesta preses sekretāre Selva Šulce informē: „Meža ugunsgrēku, kas izcēlās iepriekšējā nedēļas nogalē Ādažu poligonā, likvidēja pagājušās nedēļas ceturtdienā. Meža ugunsgrēka vietas uzraudzību tika nodota NBS.
Nākamnedēļ būs zināms, cik hektāru platībā no kopējās uzmērītās ugunsgrēka platības dedzis pieaudzis mežs un cik hektāru platībā - jaunaudzes.
Aprēķini par ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem dabas resursiem tiks veikti vēlāk, jo jaunaudzēm nodarītos zaudējumus var noteikt diezgan drīz, taču zaudējumus attiecībā uz pieaugušu mežu ne uzreiz var noteikt. Ne vienmēr lielie koki aiziet bojā uzreiz, tas var notikt arī divu līdz trīs mēnešu laikā pēc ugunsgrēka. Ir jāpaiet kādam laikam, jāvēro koki un jāizvērtē, vai tie atkopsies pēc ugunsgrēka vai nē. Meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls joprojām nav zināms.
Pēc meža ugunsgrēka speciāli pasākumi meža un vides atjaunošanai netiek veikti, tas ir dabīgs process un notiek meža vides pašatjaunošanās. Tāpat kā tad, kad tiek nodedzināta sausā zāle (kūla), arī tad netiek veikti kādi speciāli pļavas atjaunošanas pasākumi. Vienīgi, ja nodegušas ir jaunaudžu platības, kur ir pilnībā iznīcināts jaunais mežs, tajā vietā par jaunu tiek veikta meža atjaunošana”.
