foto: LETA
Kratīšana "Latvijas Autoceļu uzturētājā" ir tikai kārtējā epizode uzņēmuma nedienās
"Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.
Sabiedrība
2018. gada 15. aprīlis, 21:15

Kratīšana "Latvijas Autoceļu uzturētājā" ir tikai kārtējā epizode uzņēmuma nedienās

LTV "de facto"

Korupcijas apkarotāju ierašanās ar kratīšanas orderi uzņēmumā “Latvijas Autoceļu uzturētājs” (LAU) dienu pēc tam, kad no amata pēkšņi atkāpās jau iepriekš skandālos ierautā valdes locekle Anastasija Udalova, izrādās, ir vien kārtējā epizode uzņēmuma nedienās.

LAU jau piecus gadus tiesājas ar bijušajiem valdes locekļiem, kuri tika iecelti Ulda Auguļa (ZZS) pirmajā piegājienā satiksmes ministra amatā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Tagad gan aktivizējušās sarunas par iespējamu izlīgumu. Dīvaino autoceļu ziemas uzturēšanas mašīnu pirkumu izmeklēja arī Valsts policija, un nesen lieta par LAU amatpersonu bezdarbību nodota prokuratūrai.

Aprīļa sākumā LAU valdi un padomi divas dienas pēc kārtas pārsteidza negaidītas ziņas. Vispirms par iepirkumiem atbildīgā valdes locekle Anastasija Udalova, kura ir Latvijā pusmiljona kukuļa došanā apsūdzētā Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska līgava, e-pastā paziņoja Satiksmes ministrijai, ka steigšus grib atstāt amatu ģimenes apstākļu dēļ.

Savukārt dienu vēlāk uzņēmuma telpas, visticamāk – arī Udalovas nu jau bijušo kabinetu, kratīt ieradās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Birojā apstiprināja, ka saistībā ar  LAU birojs šogad ir sācis kriminālprocesu pret vairākām personām. Izmeklēšana notiek par iespējamu krāpšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Udalovai lietā gan neesot piemērots nekāds statuss, "de facto" apgalvoja viņas advokāte Jeļena Kvjatkovska. Tiesa gan, nav skaidrs, vai bijusī LAU valdes locekle kopš aiziešanas no amata vispār ir bijusi Latvijā, un līdz ar to - tikusies ar KNAB izmeklētājiem. Tāpat nav zināms, vai to jau ir izdarījis bijušais uzņēmuma vadītājs Vladimirs Kononovs, kurš iepriekš "de facto" apstiprināja, ka KNAB viņu ir aicinājis, taču šonedēļ uz telefona zvaniem vairs neatbildēja.

Taču izrādās, ka šī nebūt nav vienīgā lieta, kurā krīt aizdomu ēna pār bijušajām LAU amatpersonām. Negribīgi to atzīst arī LAU tagadējais vadītājs Raitis Nešpors.

Pēc neilgas minstināšanās viņš apstiprināja, ka LAU ir iesaistīta gan civiltiesvedībā pret bijušo valdi, gan kriminālprocesā par to pašu darījumu. “Precizējot, jā – tad šī ir tā otra krimināllieta, par kuru es biju informēts,” atzina Nešpors, kurš pirms brīža “de facto” bija sacījis, ka KNAB tagad sāktais kriminālprocess pēc viņa informācijas esot vienīgais, kas saistīts ar LAU. 

Civilprasību par zaudējumu aptuveni 190 tūkstošu eiro apmērā piedziņu "Latvijas Autoceļu uzturētājs" tiesā iesniedza pirms pieciem gadiem. Atbildētāji ir visi pieci valdes locekļi, kas amatā bija 2011.gada rudenī: Aivars Siliņš, Ainars Vilnītis, Vilnis Urbanovičs, Ivars Bārdiņš un Olga Pētersone.

Daļa no viņiem LAU valdē sāka strādāt neilgi pirms tam. Tolaik pirmo reizi satiksmes ministra amatā bija nonācis ZZS pārstāvis Augulis. Viņa politiski pārraudzītā uzņēmuma valdē darbu drīz vien atrada gan Latvijas Zemnieku savienības vecbiedru nodaļas vadītājs Ivars Bārdiņš, gan Olga Pētersone, kas iepriekš ieņēma vadošus amatus "Ventspils Naftā" un "Latvijas Kuģniecībā".

Pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām 2011.gada rudenī “zaļzemnieki” zaudēja varu, Augulis – ministra portfeli, un līdz ar to savus amatus arī daļa no LAU valdes. Par valdes priekšsēdētāju kļuva Vladimirs Kononovs, kuram vismaz tobrīd bija labas attiecības ar  vadošiem “Vienotības” politiķiem. Viņa vadībā uzņēmums vēlāk arī nolēma vērsties pret bijušo valdi par tās savulaik akceptēto darījumu – īpašu mašīnu pirkšanu ceļu uzturēšanai ziemas apstākļos. 

To ceļš gan bijis visai neparasts, izriet no LAU bijušās valdes locekles Olgas Pētersones stāstītā: “Tai laikā ekonomiskā krīze. Piedāvāja profesionālas mašīnas lētākas no Grieķijas, kur bija finanšu situācija valstī tāda... Caur Vācijas pārstāvi noslēdza līgumu, samaksāja priekšapmaksu. Vienu mašīnu piegādāja. Otru mašīnu vajadzēja Kononovam atvest – viņš to mašīnu nav atvedis un tā vietā ir teicis: tās mašīnas nav vajadzīgas. Tādas tur vēl visādas stulbības sarunājis un teica, ka "es to otro mašīnu neņemšu". Un paņēma pret mums prasību par to, ka... Nezinu par ko. Par to, ka tās mašīnas nepiegādātas.”

Aprīļa sākumā notika kārtējā tiesas sēde, kurā lietas izskatīšanu atlika līdz novembrim, jo lietā iesniegts priekšlikums par izlīguma sarunu organizēšanu. Tomēr to, ka LAU nodarīti jelkādi zaudējumi, pilnībā neatzīst vismaz četri valdes locekļi, tostarp Pētersone: "Es nepiekrītu nevienam eiro no tās prasības. Tā prasība ir izdomāta, un tur nekā nav absolūti, ja. Es piekrītu tikai tam, lai izbeigtu tiesvedības izdevumus, un varbūt es varētu runāt par kaut kādu daļu juristu izdevumu kompensācijai. Jo juristu izdevumi uzņēmumam bija ļoti lieli. Kā arī man bija lieli."

Aktīvas sarunas par izlīgumu ir sākušās pagājušajā rudenī – tas sakrīt ar laiku, kad LAU valdi sāka vadīt Nešpors, kurš, līdzīgi kā Olga Pētersone, savulaik ir darbojies "Latvijas Kuģniecības" struktūrās. Nešpors apgalvo, ka šis apstāklis valdes lēmumus neietekmēs, un to apliecināt sauc talkā LAU juristi. "Nevienas mierizlīguma sarunas nenotiek ne vienas nedēļas laikā, ne mēneša laikā. Principā, lai noslēgtu šādu nopietnu, jebkuru darījumu, kas rada finansiālas sekas, tam jābūt pietiekami izvērtētam. Tas nav vienas dienas jautājums. Un tiesu praksē arī tā ir, ka puses vienojas noslēgt darījumu tad, kad ir vienojušies par visiem nosacījumiem, par visām detaļām," apgalvo LAU Administratīvi juridiskā departamenta direktore Iveta Zeidaka.

Informēta par mierizlīguma sarunām ir arī LAU padome, kuru vada Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis. Viņš šaubās, ka uzņēmums piekritīs samierināties vien ar advokātu izdevumu atlīdzību, kas pagaidām ir vienīgais konkrētais atbildētāju piedāvājums: “Nu tad, ja viņi piekrīt tikai šādai prasībai, tad nu noteikti būs tiesvedība. Mums ir vienošanās  ar valdi par to, ka valde informēs par šo tiesvedības gaitu, lai primāri valstij neradītu nekādus zaudējumus; lai sabiedrība neciestu nekādus zaudējumus šīs tiesvedības ietvarā.”

To, ka pirkums no Grieķijas caur Vāciju nav bijis tik nevainīgs, kā pasniedz bijušie LAU valdes locekļi, liecina arī paralēli policijas sāktā izmeklēšana par valsts amatpersonu bezdarbību mantkārīgā nolūkā. "de facto" zināms, ka kriminālprocess ir pret diviem bijušajiem valdes locekļiem - iespējams, tie ir Ainars Vilnītis un bijušais LAU vadītājs Aivars Siliņš. Marta beigās policija lietu kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīja prokuratūrai, kas apsūdzību varētu uzrādīt jau nākamnedēļ.

Tikmēr satiksmes ministrs, kura pilnvaru laikā amatos apstiprināta gan Udalova, gan Grieķijas mašīnu lietā ierautie LAU valdes locekļi, jau tradicionāli ir neizpratnē par jautājumu, kāda ir viņa politiskā atbildība par skandāliem ministrijas kapitālsabiedrībā: “Nu tāpatās ministrija jau arī izvērtēja cilvēkus, ko konkrētam darbam arī deleģēt. (...) Nu bet mums ir tiesībsargājošās iestādes, kas atbilstoši arī strādā saviem uzdevumiem.” 

Savukārt versijas par to, ka ministrs vai viņa partija varētu būt ieinteresēti bijušo LAU valdes locekļu situācijas uzlabošanā, Augulis dēvē par sazvērestību.