"Caur ērkšķiem uz..." dalībnieces atklātā vēstulē prasa atvainošanos
foto: Publicitātes foto
Sabiedrība

"Caur ērkšķiem uz..." dalībnieces atklātā vēstulē prasa atvainošanos

LETA

Televīzijas "STV Pirmā!" sociālā raidījuma "Caur ērkšķiem uz..." dalībnieces atklātā vēstulē aicina Resursu centram sievietēm "Marta" publiski atvainoties par iepriekš tā publiskajā vēstulē pausto kritiku šovam un tā veidotājiem un vērtējumu par dalībnieču spriestspēju, piesakoties dalībai raidījumā, aģentūru LETA informēja "STV Pirmā!" pārstāve Ilze Meirupska Eglīte.

"Caur ērkšķiem uz..." dalībnieces atklātā vēstulē ...

Raidījuma dalībnieču parakstītā vēstule adresēta centram "Marta", Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), Tiesībsarga birojam, Latvijas Bāriņtiesas darbinieku asociācijai, Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai (VBTAI), raidījumu producējošajai kompānijai SIA "Jump Studio", SIA "Lattelecom" un tās grupas uzņēmuma veidotajam kanālam "STV Pirmā!" un Latvijas Televīzijas ziņu raidījumam "Panorāma".

Vēstulē "Caur ērkšķiem uz..." dalībnieces asi reaģējušas uz centra "Marta" publiski paustajiem izteikumiem, atļaujoties apšaubīt sieviešu spriestspēju un diskriminējot dalībnieces, norādot uz "sociālās riska grupas" zemo izglītības līmeni un paužot aizdomas, ka viņas nespēj pieņemt adekvātus lēmumus un cieš no psihiska vai garīga rakstura traucējumiem. Minētie izteikumi ir aizvainojuši raidījuma dalībnieces, aizskarot viņu pašcieņu un emocionāli viņas pazemojot.

"Ir nepieņemami, ka oficiāla iestāde, kura nodarbojas ar sieviešu problēmu risināšanu, atļaujas nākt klajā ar "profesionālu" spriedumu, nesazinoties ne ar vienu no "Caur ērkšķiem uz..." dalībnieci, lai kaut vai painteresētos par mūsu spriestspējām un to, ko dalība raidījumā mainījusi mūsu dzīvēs, izdarot tikai sev izdevīgus secinājumus no raidījuma pirmo sēriju fragmentiem, kurus mēs pašas, esot pie skaidras apziņas un bez jebkādu vielu reibinošu vielu ietekmes, devām savas atļaujas publicēt," teikts vēstulē.

Dalībnieces uzsver, ka, lai arī viņas pieder pie tā dēvētās "riska grupas", viņas ir tiesīgas piedalīties gan vēlēšanās, gan citos valsts pilsoņu oficiālos pasākumos, kā arī sociālajos raidījumos. Viņas norāda, ka ir tiesīgas brīvi paust savu viedokli, tai skaitā par vidi, kurā dzīvo tā saucamās "riska grupas" sievietes, un tās ētiskajām normām, "lai arī cik krasi tās atšķirtos no elitārā slāņa ierastajām normām".

Minēto iemeslu dēļ, "Caur ērkšķiem uz..." dalībnieces uzskata, ka centrs "Marta" nav tiesīgs spriest par viņu lemtspēju tikai tāpēc, ka viņas neatbilst centra ideālajiem standartiem. "Ar savu rīcību un piedalīšanos šajā TV projektā mēs apzināti vēlējāmies atklāti parādīt, kāda ir reāla situācija un dzīves veids tā saucamajām "riska grupas" sievietēm, kuras dažādu iemeslu dēļ, tajā skaitā atsevišķu atbildīgo institūciju neizdarības dēļ, šajā situācijā ir nonākušas," vēstulē norāda "Caur ērkšķiem uz..." dalībnieces.

Viņas uzsver, ka visa raidījuma laikā rādīto un ēterā redzamo materiālu viņas veidojušas apzināti un atbalsta tā publiskošanu. "Caur ērkšķiem uz..." dalībnieces norāda, ka ir uzdrīkstējušās publiski parādīt reālo situāciju, lai pievērstu plašākas auditorijas uzmanību raidījumā aktualizētajām problēmām. "Uzskatām, ka centrs "Marta" ļaunprātīgi un publiski mūs katru atsevišķi un visas kopā pazemojis tikai, lai pielāgotu mūs zem kāda sev tīkama likuma punkta, tādējādi pazemojot un aizskarot mūsu pašcieņu ne tikai mūsu bērnu un ģimeņu, bet arī sabiedrības priekšā," vēstulē pauž raidījuma dalībnieces.

Minēto iemeslu dēļ, "Caur ērkšķiem uz..." dalībnieces vienbalsīgi vēstulē pieprasa centra "Marta" vadību publiski atvainoties viņām medijos, kur publiskota centra vēstule un izskanējusi dalībnieču nonicināšana. Pretējā gadījumā dalībnieces apsver vērsties pret centru "Marta" tiesā par atklāti publisku pazemošanu un cilvēktiesību pārkāpšanu, pieprasot morālo kompensāciju.

Resursu centra sievietēm "Marta" vadītāja Iluta Lāce aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban biedrība "Caur ērkšķiem uz..." dalībnieču vēstuli nav saņēmusi. Viņa sacīja, ka patlaban centrs gaida atbildes vēstules no institūcijām, kurām tika adresēta sākotnējā centra vēstule par iespējamiem pārkāpumiem "STV Pirmā!" raidījumā. "Šodien atnākusi vēstule no "Lattelecom".

Gaidām tagad vēstuli no NEPLP, no Tiesībsarga biroja, no Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas, no VBTAI. (..) Kad būs atbildes, tad mēs domāsim, kā rīkoties tālāk," sacīja Lāce.

Vaicāta, kā viņa vērtē "Caur ērkšķiem uz..." dalībnieču reakciju uz centra vēstuli, biedrības vadītāja skaidroja, ka atrodoties ievainojamās situācijās un pēcāk nonākot ārpus tām, vēstījumi un pieredze sievietēm, kas izkļuvušas no dažādām dzīves grūtībām, atšķiras. Līdz ar to viņas citādāk ierauga to dzīves posmu, kad atradušās dzīves grūtībās - citādāk runā un citādāk to atstāsta, tādēļ ir saprotams, ka raidījuma dalībniecēm būs dažādas reakcijas, norādīja Lāce.

Viņa sacīja, ka tad, kad biedrība saņems "Caur ērkšķiem uz..." dalībnieču vēstuli, jautājums tiks risināts tālāk.

Kā ziņots, resursu centrs sievietēm "Marta" publiskā vēstulē aicinājis vairākas institūcijas vērtēt kanāla "STV Pirmā" skatāmo raidījumu "Caur ērkšķiem uz...", norādot uz vairākiem ētikas un tiesību normu pārkāpumiem tajā.

Biedrība vēstuli nosūtījusi gan raidījuma veidotājiem SIA "Jump Studio" un SIA "Lattelecom", kura grupas uzņēmums SIA "Media 360" veido kanāla saturu, gan NEPLP, Tiesībsarga birojam, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijai, kā arī VBTAI.

"Marta" vēstulē norāda, ka raidījumā vērojama virkne profesionālu pārkāpumu, tiesību normu neievērošana un "pilnīgu ētikas principu ignorance", kas, pēc biedrības domām, rada pamatotas bažas par raidījuma dalībnieču goda un cieņas aizskaršanu, cilvēktiesību pārkāpumiem un bērnu tiesību apdraudējumu.

Labklājības ministrijas (LM) sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktore Diāna Jakaite aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka arī LM raidījumā saskatījusi profesionāla sociālā darba ētikas pārkāpumus. Ņemot vērā, ka vēstule adresēt tās pakļautībā esošajai VBTAI, inspekcija iepazīsies ar raidījuma līdz šim demonstrēto saturu. Gadījumā, ja tiks konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi, plānots vērsties pie raidījuma veidotājiem un NEPLP.

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka vēstule par iespējamiem pārkāpumiem raidījumā "Caur ērkšķiem uz..." nodota izskatīšanai NEPLP Monitoringa nodaļā. Pēc vēstules izskatīšanas, padomes locekļi uzklausīs jurista viedokli, lai izvērtētu, vai raidījumā saskatāms kāds no vēstulē uzskaitītajiem pārkāpumiem. "Ja būs kāds pārkāpums, tad attiecīgi rīkosimies," sacīja Ķezbere.

Raidījumu producējošās kompānijas SIA "Jump Studio" valdes priekšsēdētāja un producente Aija Strazdiņa iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka sabiedrība ne vienmēr adekvāti spēj novērtēt tā dēvēto "sociālo riska grupu" pārstāvju spriestspējas, uzskatot šos cilvēkus, šajā gadījumā - kanāla "STV Pirmā!" raidījuma "Caur ērkšķiem uz..." dalībnieces, par mazāk "attīstītām".

Savukārt SIA "Lattelecom" grupas uzņēmuma SIA "Media 360" izpilddirektors Kaspars Ozoliņš aģentūrai LETA iepriekš uzsvēra, kaSIA "Jump Studio" ar televīzijas projektu "Caur ērkšķiem uz..." veikusi nozīmīgu darbu sabiedrības informēšanā, apliecinot arī kanāla "STV Pirmā" kā medija misiju - veicināt diskusiju sabiedrībā, izgaismojot problēmas.

Pēc viņa teiktā, "Caur ērkšķiem uz..." ir sociāls raidījums, kas atspoguļo patiesus sieviešu dzīvesstāstus. "Tā vietā, lai meklētu pārkāpumus raidījuma kadros, vainotu konkrētus sociālo dienestu darbiniekus vai izliktos, ka problēmas neeksistē un dzīvojam "perfektā pasaulē", aicinu turpināt raidījuma aizsākto diskusiju un ieviest reālas un praktiskas pārmaiņas," uzsver Ozoliņš.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", SIA "Jump Studio" dibināta 2006.gadā un tās pamatkapitāls ir 2828 eiro. Uzņēmuma līdzīpšnieki vienādās daļās ir pazīstamā producente Aija Strazdiņa un viņas dzīvesbiedrs, mūziķis Aigars Grāvers.

Pērn "Jump Studio" strādājis ar 114 873 eiro apgrozījumu un 6276 eiro zaudējumiem. Savukārt uzņēmuma apgrozījums 2015.gadā bija 164 729 eiro, bet tā peļņa - 10 988 eiro.