Visu aizmirstajai Vāgnera zālei cerības uz atjaunošanu

Pašlaik Vāgnera zālē valda baisa pamestības sajūta. Gaiteņi, zāles, foajē jau desmit gadus, kopš darbību tur pārtrauca koncertzāle, ir visu pamesta. Mūzikas instrumenti un mēbeles izvāktas, viss noputējis un grimst tumsā. „Valsts nekustamie īpašumi” ēkā vienīgi ziemas laikā ieslēdz apkuri, lai nams vienkārši nesapūtu.

No sienām atlupis apmetums, ar putekļu kārtu nosegts gan Vāgnera krūšutēls pie ieejas zālē, gan krēsli un aizkari. Par bijušo godību vien liecina vēl no logiem nenoņemtie aizkari un apzeltītie griestu apmales un lustru rotājumi. Tūristu grupām uz ielas gidi stāsta, cik šī ēka nozīmīga, bet tās durvis jau gadu gadiem slēgtas.

Tikmēr ēkas, kurā no 1837. gada līdz 1839. gadam operas diriģēja pasaulslavenais komponists Rihards Vāgners, liktenis ir miglā tīts. Jau vairākus gadus jautājumu par nama atjaunošanu ierēdņi bombardē no vienas ministrijas uz otru – Kultūras ministrija uz Finanšu ministrija, kura atkal atbildību prasa no „Valsts nekustamajiem īpašumiem”. Drīzumā jautājumu izskatīs valdībā un tad arī varbūt būs kāda skaidrība.

„Tas ir kauns, ka nav atjaunota pirmā Rīgas teātra ēka!”

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis sarunā ar Kasjauns.lv atminējās, ka Vāgnera zālē, toreiz Komunālajā (tagad Riharda Vāgnera) ielā, bija viņa pirmā darbavieta, jo tur savulaik atradās Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka. Jautāts, vai Rīgas pirmā teātra ēka ir jāatjauno, viņš teica: „Tas ir jautājums, par kuru nevar būt diskusiju, to pieprasa Latvijas kultūra. Cits jautājums, vai tam būs pietiekams menedžments un finanses. Tas ir naudas jautājums. Tas, ka par atjaunošanas projekta patronesi ir kļuvusi Vāgnera mazmazmeita, dod cerības. Vāgneru dzimta ir pietiekami bagāta”.

Arī Latvijas Nacionālās operas diriģents, senatnes mūzikas kultūras pārzinātājs Andris Veismanis iestājas par Vāgnera zāles atjaunošanu, bet šaubās, vai tā atkal atgūs savu kādreizējo vēsturisko izskatu: „Vāgnera zālē ļoti labi varēja atskaņot kamermūziku (agrākajā deju zālē). Žēl, ka tagad tā aizlaista. Savulaik to gribējām arī izmantot kā operas mēģinājumu zāli.

Tā ir ļoti forša ideja – atjaunot Vāgnera zāli, bet nav detalizēta plāna, kā tā senāk izskatījās. Ja to atjaunos, tas būs pilnīgi jauns projekts. Jā, Vāgners tur savulaik iestudēja „Klīstošo holandieti”, bet tas ir liecinājums tam, kādā nabadzībā tur viss notika – zāle ir maza un šaura tādiem iestudējumiem, dekorācijas tur jāuznes rokām. Tās ir spekulācijas, ka zāli var atjaunot tādu, kāda tā bija agrāk.

Tomēr tas ir kauns, ka Vāgnera zāle – Rīgas pirmais teātris, ir nolaists, nav atjaunots. Esmu par sakārtotu vidi, esmu par jaunu koncertzāli!”

Valdība beidzot sāks domāt

Ekspremjers Māris Gailis pirms trim gadiem dibināja Rīgas Riharda Vāgnera biedrību, kuras mērķis ir atjaunot Vāgnera zāli. Šo gadu laikā ierēdņi vien veidojuši dažādas darba grupas un sacerējuši projekta attīstības dokumentus, bet inteliģence brīžiem skaļāk, brīžiem klusāk iestājusies par zāles atjaunošanu.

Mēneša sākumā notika viena no kārtējām akcijām – galvaspilsētās kori ar Riharda Vāgnera operas „Tanheizers” dziedājumu Vecrīgas ielās zibakcijā „#VāgneRīga” aicināja iedzīvotājus pievērst uzmanību Vāgnera nama stāvoklim un tā nākotnei. Uz to ieradās arī Riharda Vāgnera mazmazmeita, Metropolitēna operas mākslinieciskā konsultante Eva Vāgnere-Paskjē, kura kļuva par Rīgas Vāgnera zāles atjaunošanas projekta patronesi.

Tikmēr projekta variantus izskata ministriju un valdības gaiteņos. Vāgnera zāles atjaunošanas projekts varētu izmaksāt ap 20 miljoniem eiro. Finanšu ministrijas darba grupa izskata piecus variantus – atjaunot namu par budžeta līdzekļiem; to veikt publiskās – privātās partnerības ietvaros; iznomāt uz 30 gadiem, nomniekam par pienākumu uzliekot to atjaunot; nodot pašvaldībai vai pārdot izsolē. Finanšu ministrija sola par izvēlēto variantu informēt tad, kad visus priekšlikumus būs izskatījusi valdība.

Pašlaik domas ir par labu publiskai-privātai partnerībai, tas ir, ka valsts nama atjaunošanā naudu tās atjaunotājam atdos pakāpeniski – vairāku gadu garumā. Kultūras ministre Dace Melbārde apliecinājusi, ka ministrija atbalsta privātās-publiskās partnerības modeli.

Ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale Kasjauns.lv pavēstīja: „Vāgnera zāle kopš 2005. gada 19. oktobra ir Finanšu ministrijas valdījumā, ēka ietverta valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” vienotajā pārvaldīšanā.

Finanšu ministrija ir izveidojusi komisiju, kura izstrādā priekšlikumus Vāgnera zāles turpmākās attīstības iespējām. Kultūras ministrija ir aktīvi iesaistījusies Vāgnera zāles saimnieka - Finanšu ministrijas - izveidotajā komisijā, kura izstrādājusi informatīvo ziņojumu par nama turpmākās attīstības iespējām. Tuvākajā laikā Finanšu ministrija paredzējusi ziņojumu prezentēt valdībā, lai Ministru kabinets varētu lemt par kādu no darba grupas izstrādātajiem variantiem.
 
Kultūras ministrijas darba grupas loceklis atbalsta to informatīvajā ziņojumā aplūkoto redzējumu, kas Vāgnera zāles atjaunošanā paredz rīcību atbilstoši valsts finansiālajām iespējām. Vāgnera nama atjaunošana par valsts ieguldījumiem vai publiskā–privātā partnerībā nama renovācijai būtu atbilstošākais, jo garantētu kultūras vērtību saglabāšanu”.

Šobrīd 1782. gadā pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta celtais nams ir sliktā stāvoklī un jau aptuveni desmit gadu ir slēgts. Ēka Riharda Vāgnera ielā 4 ir pazīstama ar nosaukumu „Vāgnera zāle”, un tajā kādreiz ir atradies Rīgas pirmais Pilsētas muzikālais teātris. Šajā namā no 1837. līdz 1839. gadam operas diriģēja pasaulslavenais komponists Rihards Vāgners. Savulaik tur koncertējuši arī Hektors Berliozs, Ferencs Lists un Klāra Šūmane. No 1988. līdz 2006. gadam šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle.