Profesors: "Pensijas vecums Latvijā būs jāpaaugstina, daudzi vēlēsies turpināt strādāt"
Dzīves ilgums pieaug, sabiedrība noveco, un jautājums par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu kļūst arvien neizbēgamāks - ne tikai Latvijā, bet arī visā Rietumu pasaulē. Profesors Henrijs Kaļķis uzsver: novecošana mūsdienās nav aktīvās dzīves gals, bet tās jauna nodaļa.
TV24 raidījumā "Preses klubs" Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Henrijs Kaļķis norādīja, ka sabiedrības novecošanās un pieaugošais dzīves ilgums būtiski maina priekšstatu par aktīvo dzīves posmu un par to, cik ilgi cilvēks var saglabāt darba spējas.
"Vēlos uzsvērt, ka tā nav tikai Latvijas problēma. Tā ir Eiropas, Amerikas un daudzu citu valstu problēma. Dzīves ilgums pieaug, dzīves kvalitāte uzlabojas," skaidroja Kaļķis.
Viņš uzsvēra, ka mūsdienās novecošana vairs netiek uztverta kā pasīvs dzīves posms, bet gan kā iespēja turpināt attīstīties un piedalīties sabiedriskajā dzīvē arī pēc tradicionālā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.
"Ja paskatāmies uz citu Rietumeiropas valstu iedzīvotājiem, novecošana vairs nenozīmē, ka mēs nodzīvojam līdz pensijai un viss - saņemam maksājumus un dzīvojam mierīgi. Tagad cilvēki domā ilgtermiņā, cenšas saprast, kā attīstīties, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu darba spējas un paliktu pilnvērtīgi sabiedrības locekļi," norādīja profesors.
Pēc Kaļķa teiktā, ekonomiskā situācija un demogrāfiskās tendences ved pie tā, ka pensionēšanās vecumu, visticamāk, nāksies paaugstināt: "Domāju, ka tas būs neizbēgami - ņemot vērā visus ekonomiskos faktorus, pensionēšanās vecums būs jāpaaugstina. Objektīvi cilvēki dzīvo ilgāk, saglabā darba spējas, un daudzi patiešām vēlēsies turpināt strādāt."
