Latvija piešķir patvērumu pirmajiem no Grieķijas atbraukušajiem bēgļiem

Ģimene - vīrs un sieva - no Eritrejas jau ir atradusi dzīvesvietu, savukārt ģimenei no Sīrijas - vīram, sievai un diviem nepilngadīgajiem bērniem - dzīvesvieta vēl tiek meklēta, un ģimene šobrīd vēl uzturas Patvēruma meklētāju centrā Muceniekos. Abas ģimenes par prioritāti uzskatot latviešu valodas apgūšanu un turpmāk vēlas dzīvot un strādāt Latvijā.

Pēc statusa iegūšanas Eritrejas pilsonis, kuram ir plašas un unikālas valodu zināšanas, tiks pieņemts darbā patvēruma meklētāju centrā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta ietvaros. Viņa darba pienākumos ietilps atbalsta sniegšana centra darbiniekiem, nodrošinot ikdienas saziņu ar patvēruma meklētājiem, kā arī mutvārdu un rakstveida tulkošana no tigriņu, arābu un amharu valodas.

Arī ģimene no Sīrijas esot gatava pēc iespējas ātrāk iesaistīties darba tirgū, tiklīdz būs tāda iespēja un to varēs apvienot ar latviešu valodas apgūšanu.

Tagad ģimenes turpmākos deviņus mēnešus saņems pabalstu - viens ģimenes loceklis saņems 139 eiro mēnesī, bet katrs nākamais ģimenes loceklis - 97 eiro. Bēgļa statusa saņēmējs šādu pabalstu saņem gadu.

PMLP sava lēmuma saturu nedrīkstot izpaust, jo tas skar Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Pārvietotajām personām procedūra, kādā tiek piešķirts patvērums, tiek ievērota tāpat kā citiem šī statusa lūdzējiem. "Nosacījumi ir visiem vienādi. Katru lietu izskata individuāli, un šajā gadījumā abas ģimenes atbilda tieši alternatīvā statusa kritērijiem," norādīja PMLP pārstāve Santa Jonāte.

Līdz ar alternatīvā statusa saņemšanu turpmāk ar šīm personām nodarbosies institūcijas, kuras iesaistītas ārvalstnieku integrācijā - Kultūras ministrija, Labklājības ministrija un citas iestādes. PMLP gan apstiprina, ka tagad ģimenēm tiks noformēti personu apliecinoši dokumenti un tās drīkstēs pārvietoties pa ES.

PMLP vēl lemjot, vai piešķirt alternatīvo vai bēgļa statusu pārējiem uz Latviju no Grieķijas un Itālijas pārvietotajiem ārvalstniekiem.

Jau ziņots, ka februāra sākumā uz Latviju Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros tika pārvietotas divas ģimenes no Sīrijas un Eritrejas, tai skaitā divi pirmsskolas vecuma bērni.

Alternatīvo statusu var piešķirt personai, ja ir pamats uzskatīt, ka personai tās mītnes zemē draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai pazemojoša sodīšana, ir smagi un individuāli draudi, kas apdraud dzīvību vai veselību plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku, ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu gadījumā. Alternatīvais statuss atšķiras ar to, ka PMLP reizi gadā pārskata konkrēto gadījumu.

Savukārt bēgļa statusu piešķir personām, kuras savā mītnes zemē pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ un iepriekš minēto iemeslu dēļ persona nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību, un persona atrodas ārpus šīs valsts teritorijas.

Latvija pērn apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm - Grieķijas un Itālijas, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm, un, kā martā Saeimas Nodarbinātības apakškomisijā norādīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, šajā gadījumā tā varētu būt Turcija.

Pirmie patvēruma meklētāji Latvijā tika nogādāti februārī, līdz ar to kopumā no ES dienvidvalstīm uz Latviju līdz šim pārvietoti 23 ārvalstnieki.

Jau ziņots, ka PMLP sagatavojusi grozījumus likumā, kas patvēruma meklētājiem pēc trīs mēnešu pavadīšanas Latvijā dos tiesības oficiāli strādāt.

Ņemot vērā, ka iepriekš valdībā apstiprinātais patvēruma meklētāju uzņemšanas plāns paredz patvēruma meklētāju integrāciju un iekļaušanu darba tirgū, PMLP sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas patvēruma meklētājiem pēc trīs mēnešu pavadīšanas Latvijā paredzēs tiesības oficiāli strādāt. Šobrīd likums paredz, ka oficiāli strādāt var sākt tikai pēc bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas. Šobrīd PMLP nepieciešami trīs līdz deviņi mēneši, lai pieņemtu lēmumu par to, vai ārvalstniekam var piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.

Šobrīd grozījumi ir saskaņošanas stadijā, bet maijā tos varētu izsludināt valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimai.