Kas notiktu, ja Latvijā pēkšņi atgrieztos visi strādāt aizbraukušie imigranti? Skaidro eksperti
Ar dažādām kampaņām aicinām atpakaļ pēdējās divās desmitgadēs no tēvzemes aizbraukušos – vismaz 200 000 cilvēku, kuri devušies labākas dzīves meklējumos uz Rietumeiropu: Īriju, Angliju, Vāciju, Norvēģiju un citām zemēm. Bet kas notiktu, ja viņi visi pēkšņi vienā dienā nolemtu braukt atpakaļ uz Latviju?
Latvijas tautsaimniecībai un infrastruktūrai tas būtu liels šoks. Strauji pieaugtu bezdarba līmenis, iestātos mājokļu deficīts, celtos cenas veikalos, trūktu skolu un ārstniecības iestāžu, Kasjauns.lv teic aptaujātie eksperti.
„Swedbank” ekonomiste Agnese Buceniece Kasjauns.lv pauda: „Ja aizbraukušie – kaut vai tikai daļa – Latvijā atgrieztos palēnām un būtu gatavi dzīvot un strādāt šeit, tas labvēlīgi ietekmētu ekonomiku. Taču, ja visi atbraukušie pēkšņi atgrieztos vienā dienā, Latvijas ekonomikai tas būtu šoks. Šie cilvēki nespētu momentā iekārtoties darbā, tāpēc bezdarba līmenis uzlektu virs 30%, sabremzētos algu pieaugums. Būtiski pieaugot iedzīvotāju skaitam, palielinātos pieprasījums pēc dažādām precēm un pakalpojumiem, mājokļiem, kā rezultātā pieaugtu arī cenas”.
Līdzīgās domās ir arī bankas „Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš: „Pēdējos 25 gados no Latvijas uz Eiropas Savienības valstīm ir devušies vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku un ja šie cilvēki īsā laikā atgrieztos Latvijā, tad tam noteikti būtu liela ietekme uz Latvijas ekonomiku. Taču, kāda būtu šī ietekme ir atkarīga no tā, kāds būtu šāda straujās atgriešanās iemesls?
Tuvākajos gados Latvijas ekonomikā arvien izteiktāks kļūs darbaspēka trūkums, darba samaksa, visticamāk, turpinās diezgan strauji augt. Šādā situācijā iedzīvotāju atgriešanās Latvijas ekonomikai būtu ļoti labvēlīga un tas palielinātu mūsu ekonomikas izaugsmes potenciālu, lai gan īstermiņā tas varētu radīt problēmas ar atsevišķu valsts pakalpojumu nodrošināšanu, piemēram, bērnudārzi, izglītība un veselības aprūpē. Tāpat varētu rasties arī zināms mājokļu deficīts un līdz ar to palielinātos mājokļu cenas, līdzīgi kā tas šobrīd notiek Zviedrijā, kur pēdējos gados ieradies ļoti liels skaits bēgļu. Savukārt, ja strauja atgriešanās notiktu, piemēram, kādu ģeopolitisku satricinājumu dēļ, tad iedzīvotāju atgriešanās būtu tikai viena no mūsu problēmām un ekonomikā tas nozīmētu ļoti strauju bezdarba pieaugumu”.
No utopiskā scenārija baidās arī Lietuvā
Līdzīgu scenāriju prognoze arī kaimiņvalsts Lietuvas finansisti un ekonomisti.
Lietuvas „Swedbank” vecākais ekonomists Nerijus Mačulis teic, ka šādā gadījumā – ja valstī atgrieztos visi aizbraukušie, bezdarba līmenis celtos līdz 30%, tautieši no emigrantiem nesaņemtu naudas pārvedumus – gandrīz miljardu eiro gadā (Latvijā šī summa varētu būt ap 600 miljoniem eiro, ko tuvinieki sūta saviem radiem un draugiem dzimtenē). Līdztekus tiks paplacināts arī Lietuvas valsts budžets, jo pieaugs izmaksājamo bezdarba un sociālo pabalstu apjoms. „Labi, ka šādu pārmaiņu migrācijā nav,” Mačulis teica kaimiņvalsts portālam delfi.lt.
Savukārt Lietuvas SEB bankas vecākas analītiķus Tads Povilausks sacīja: „Šāds scenārijs ir fantastika, un dzīvē tā nenotiek. Jautājums ir arī tajā, ka lietuvieši mīl komfortu, un – vai viņi te (Lietuvā atgriezušie emigranti) atradīs tik daudz mājokļu, kur viņi gribētu dzīvot?”
„Tas būtu šoks Viļņai, Kauņai un Klaipēdai. Ja emigranti vēlēsies braukt atpakaļ, tad viņi atgriezīsies vietās, no kurienes aizbrauca. Vajag emigrantus mudināt atgriezties uz tādām pilsētām kā Utena un Marijampole. Tad rastos divas Lietuvas – lielās pilsētas un salīdzinoši labi dzīvojošās mazās pilsētiņas,” piebilda Povilausks.
