foto: LETA
Tiesa Lembergam atkārtoti liek maksāt 380 eiro piespiedu naudu
Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs piedalās gadskārtējā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās asamblejas sesijā, kurā tiek pārrunāti Olimpiskajai sporta sabiedrībai būtiski jautājumi par valsts sporta politikas aktualitātēm un apstiprināta LOK ieņēmumu - izdevumu tāme 2017.gadam.
112
2017. gada 15. maijs, 19:29

Tiesa Lembergam atkārtoti liek maksāt 380 eiro piespiedu naudu

LETA

Rīgas apgabaltiesa šodien atkārtoti piemēroja procesuālo sankciju - piespiedu naudu 380 eiro apmērā - smagos noziegumos apsūdzētajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij").

Kā aģentūru LETA informēja tiesas preses pārstāvis Raimonds Ločmelis, tiesas lēmuma ievaddaļa ir tāda pati, kāda tā bija iepriekšējā lēmumā, papildinot, ka tiesas kolēģija uzskata, ka ar savu rīcību Lembergs klaji ignorē procesa virzītāja - tiesas kolēģijas - prasības, tādējādi vilcinot procesu.

Šodien, turpinot uzklausīt apsūdzētā liecības, tiesa Lembergam vairākkārt norādīja uz to, ka viņš nesniedz liecības pēc būtības, nevajadzīgi citē viņam izvirzītās apsūdzības tekstu, kā arī atkārtoti vērsa apsūdzētā uzmanību uz to, ka viņš neņem vērā tiesas norādījumus. Pēc tam tika pieņemts minētais lēmums un nākamā sēde nozīmēta uz trešdienu, 17.maiju.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa iepriekš piemēroja procesuālo sankciju - piespiedu naudu 380 eiro apmērā - Lembergam par izvairīšanos no liecību sniegšanas pēc būtības. Lēmumā tiesa rakstīja, ka apsūdzētais Lembergs kriminālprocesā sāka sniegt liecības 2016.gada oktobrī. Kopš liecību sniegšanas uzsākšanas brīža tiesa vairākkārt mutiski aizrādīja Lembergam, ka liecības ir jāsniedz pēc būtības, tas ir, par faktiem un apstākļiem, kuriem ir nozīme izskatāmajā lietā, nevis jāanalizē celtās apsūdzības trūkumi un neskaidrības tajā.

Apgabaltiesa norādīja, ka, neskatoties uz to, Lembergs joprojām izvairās no liecību sniegšanas pēc būtības, turklāt tiesas kolēģija ir konstatējusi, ka Lembergs nepilda tiesas sēdes priekšsēdētāja atkārtoti izteiktas prasības ievērot tiesas sēdē vispārpieņemtas uzvedības normas, izsakoties par citām procesā iesaistītajām personām. Tādējādi tiesas kolēģija uzskatīja, ka ar šādu savu rīcību Lembergs klaji ignorē tiesas kolēģijas prasības, tādēļ viņam ir piemērojama procesuālā sankcija - piespiedu nauda vienas noteiktās minimālās mēnešalgas jeb 380 eiro apmērā.

Savukārt Lembergs iepriekš paziņojumā medijiem pauda, ka prokuratūra grozīja apsūdzību, izslēdzot daudzas epizodes un to mīkstinot, pamatojot šīs izmaiņas ar faktisko apstākļu maiņu. "Lai gan likums to pieprasa, realitātē tiesa nedeva iespēju nedz man, nedz maniem advokātiem iepazīties ar grozītās apsūdzības saturiskajām izmaiņām, kas būtiski maina aizstāvības gaitu, rada nepieciešamību sagatavot jaunu aizstāvības pozīciju un sagatavoties liecību sniegšanai. Atbilstoši Kriminālprocesa likumam prokuroriem jebkuri grozījumi apsūdzībā ir jāpamato, skaidri darot zināmu, kādas izmaiņas veiktas un kādi ir bijuši to iemesli - arī šī likuma norma tika ignorēta. Tā vietā prokurori ultimatīvi pieprasīja uzsākt liecību sniegšanu, lai gan, kā pierāda līdzšinējā tiesvedības gaita, patiesais mērķis ir tās ignorēt," savas bažas pauda Lembergs.

Lembergs norādīja, ka tāpēc, sākot liecību sniegšanu, viņš "skaidri un gaiši norādīja uz konkrētajā apsūdzībā iekļauto, viņa skatījumā acīmredzamo ārprātu un debīlismu, ko var sarakstīt tikai muļķu māja, vārdā nevienu nenosaucot".

LETA jau ziņoja, ka nesen prokuratūra nolēma grozīt apsūdzību. Viens no prokuroru grupas pārstāvjiem Jānis Ilsteris aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja, ka apsūdzība tiešām ir grozīta, taču šīs izmaiņas viņa ieskatā nav būtiskas, proti, nopietnākie Krimināllikuma panti joprojām apsūdzētajam tiekot inkriminēti. Tie ir kukuļņemšana sevišķi lielos apmēros un lielā apmērā noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšana.

Lembergam joprojām 15 apsūdzības sadaļās tiek inkriminēta Krimināllikuma 325.panta otrā daļa, kas paredz atbildību par valsts amatpersonai likumā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli.

Savukārt saskaņā ar apsūdzības grozījumiem četras apsūdzības sadaļas grozītas no Krimināllikuma 325.panta otrās daļas uz pirmo daļu, jo lēmumus attiecībā uz četriem uzņēmumiem Lembergs pieņēmis kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis. Līdz ar to, ja tiek secināts, ka apsūdzētais izdarījis mazāk smagu noziegumu, kvalifikācija ir jāmaina.

Tikai piecas apsūdzības sadaļas tika izslēgtas, no vairāk nekā 200 lēmumiem tie ir aptuveni seši lēmumi, līdz ar to nekādas būtiskas izmaiņas nav notikušas, pauda prokurors.

Tāpat apsūdzība tiek uzturēta par piedalīšanos mantiskos darījumos, kas Lembergam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti. Šeit tikai mainās kvalifikācija no 326.panta otrās daļas un pirmo daļu, jo Lembergs šīs noziedzīgās darbības veicis kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis, norādīja Ilsteris.

Viņš skaidroja, ka apsūdzības grozītas arī pagājušā gadā. Tas darīts saistībā ar to, ka no Krimināllikuma normām tika izņemta "atkārtotība", kā rezultātā apsūdzība bija jāgroza. "Prokuratūrai ir tiesības to darīt līdz tiesas izmeklēšanas beigām un tas nekādā veidā neietekmē saprātīgo termiņu, jo nekādi jauni apstākļi, par kuriem apsūdzētie vai liecinieki nebūtu liecinājuši, nav nākuši klāt. Tā ir normāla darba gaita atbilstoši Kriminālprocesa normām," rezumēja Ilsteris.

Lietā tiesa aizvien uzklausa Lemberga liecības, taču nav zināms, vai tiesa to turpinās darīt šajā sēdē sakarā ar minētajiem grozījumiem apsūdzībā.

Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

Līdzās Ventspils mēram uz apsūdzēto sola sēdies arī viņa dēls Anrijs un dažādu tranzītuzņēmumu bijusī amatpersona Ansis Sormulis. Visi trīs norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.

Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.

Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā. Lietas sarežģītības dēļ tagad to izskata tiesneši Boriss Geimans, Irīna Jansone un Ligita Kuzmane, bet par rezerves tiesnesi noteikta Ārija Ždanova.