Pusotram tūkstotim amatpersonu ir prāvi naudas uzkrājumi "zeķē"
Par valdības atbalstīto priekšlikumu ierobežot valsts amatpersonu iespējas krāt skaidru naudu gala lēmums būs jāpieņem Saeimai, bet tur par šo priekšlikumu valda pretrunīgi viedokļi. Par to svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņu TOP 10".
No gandrīz 60 000 valsts amatpersonu, kurām ir pienākums iesniegt deklarāciju, skaidras naudas uzkrājumus virs 20 minimālajām algām 2016.gadā ir uzrādījis apmēram pusotrs tūkstotis jeb 2,5% amatpersonu. Viņu skaidrās naudas uzkrājumi lielākoties ir līdz 20 000 eiro.
Valsts ieņēmumu dienesta novērojumi liecina, ka "zeķē" krājēju skaits gadu no gada saglabājas stabils. Tikmēr valdībā atbalstīta iecere aizliegt glabāt summas vairāk nekā 7200 eiro jeb 20 minimālo mēnešalgu apmērā, un par to būs jālemj Saeimai.
Deputāts Jānis Klaužs (ZZS) deklarācijā par 2015.gadu bija uzrādījis 45 000 eiro un 19 000 dolāru skaidras naudas uzkrājumus. Viņš turpina glabāt skaidrās naudas rezervi, kas pērn "par kādu kapeiku" kļuvusi lielāka, saka deputāts.
"Kā [naudu] glabā, piedodiet, tā tomēr ir mana lieta, personiska izvēle. Ja es esmu amatpersona, kāpēc es nevarētu glabāt arī skaidru naudu? Kas tajā ir tāds nosodāms? Paskatieties, kā tā ir ienākusi. Es to esmu guvis. Piedodiet, bet es bankām neticu un tam ir milzu pamats. Jo ilgāk dzīvoju, jo mazāk ticu," skaidroja Klaužs.
Viņš iebilst pret ierobežojumiem un uzsver - nozīme ir tikai naudas izcelsmei, nevis tam, kā tā tiek glabāta.
"Saprotiet, tas ir vienkārši bērnišķīgi. Tas viss ir tik bērnišķīgi. Līdzvērtīgi tāpat, kad izņēma alkoholu no Saeimas bufetes. Tas ir bērnudārza līmenis. Un tagad tad nevar iziet tur desmit soļus, ieiet tuvākajā kafejnīcā un piedzerties?" minēja Klaužs.
Turklāt deputāta vērtējumā nesalīdzināmi lielāku korupcijas risku rada nevis tās amatpersonas, kurām ir uzkrājumi, bet tās, kuras ir nonākušas kredītu žņaugos, jo šos cilvēkus iespējams ietekmēt. "Viņš tur par desmaizīti gatavs lielus nedarbus veikt. Tas ir bīstami, tas ir slikti. Un tādus vispār nedrīkst ar likumu laist pie varas. Ne jau tos, kuriem ir nauda," saka Klaužs.
Deputāts Edvards Smiltēns (V) 2015.gadā bija deklarējis 11 500 eiro uzkrājumu skaidrā, kas tagad, pēc deputāta teiktā, ir sarucis līdz aptuveni 9000. Vai tie tiek glabāti bankā vai mājās, nav lielas nozīmes, saka deputāts, kurš ierobežojumus atbalsta.
"Ir diezgan dīvaini, ka ir atsevišķas amatpersonas, kurām skaidras naudas uzkrājumos parādās summas 100 000 vai vairāk. Tādas summas parasti neglabā skaidrā naudā. Tās ir astronomiskas summas, kuras, es domāju, būtu jānogulda bankas kontā," komentēja Smiltēns.
Savukārt Ivars Zariņš (S) ir viens no tiem, kurš izvēlējies atteikties no naudas turēšanas mājās. Savulaik viņš skaidrā glabāja 40 000 eiro, bet kopš 2015.gada tie ir noguldīti bankā, jo deputāts bija noguris no pastiprinātās uzmanības, kāda bija pievērsta naudas krāšanai skaidrā. Tomēr ierobežojumus viņš neatbalsta.
Viņaprāt, piedāvājums "nav naudas, nav problēmu" ir nepareizs, un liecina tikai par kontrolējošo dienestu nespēju pārliecināties par ienākumu likumību, nevis cīņu ar korupciju.
"Ja amatpersona ir uzrādījusi lielus skaidras naudas uzkrājumus, tā var būt pazīme iespējamām negodprātīgām darbībām. Tikpat labi tas tā var arī nebūt. Šeit, balstoties uz amatpersonas sniegto informāciju, atbildīgajiem, kompetentajiem dienestiem ir iespēja pārliecināties par to. Taču ko piedāvā likumprojekts - ja tas nebūs deklarēts, tad viss ir kārtībā," komentēja Zariņš.
Tam, ka šis ir piedāvāto izmaiņu trūkums, uzmanību pievērš arī domnīcas "Providus" pētnieks Valts Kalniņš: "Protams, tas jau neliedz negodīgai amatpersonai, ja viņai reāli ir šīs summas, vienkārši nedeklarēt. Ja negribat, ka es deklarēju, tad es nedeklarēšu." Tomēr viņš iestājas par skaidras naudas krāšanas ierobežošanu, norādot, ka tā ir novatoriska pieeja, kas tiek apspriesta arī citās Eiropas valstīs. Viņaprāt, ideja būtu apsverama, ņemot vērā to, ka pagātnē tiešām ir bijuši gadījumi, kad lieli skaidras naudas uzkrājumi, kas ir deklarēti, rada aizdomas, ka tie norādīti tāpēc, lai kaut kā attaisnotu nelegāli iegūtus ieņēmumus nākotnē.
Ar lieliem skaidras naudas uzkrājumiem uzmanību sev pievērsuši arī pašvaldību vadītāji.
Saskaņā ar pieejamo informāciju lielus skaidrās naudas uzkrājumus 2016.gada deklarācijā ir norādījis Zilupes novada domes priekšsēdētājs Oļegs Agafonovs (Latgales partija). Viņš skaidrā uzkrājis 100 000 dolāru un 86 000 eiro.
Atbildi sniedzot rakstiski, naudas krāšanu mājās viņš pamato ar neuzticēšanos bankām. "Es uzskatu, ka skaidrās naudas uzkrāšanu nav nepieciešams ierobežot. Sakarā ar to, ka bankas bankrotējas, es neuzticos bankām. Tāpēc glabāju naudu skaidrā," skaidroja Agafonovs.
Uzkrājumus skaidrā, kas pārsniedz 100 000 eiro, ir deklarējis arī Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"). Par to liecina viņa 2015.gada deklarācija. Naudu skaidrā viņš turpina glabāt, minot trīs iemeslus. "Pirmkārt, tā ir ērtāk. Otrkārt, bankas mēdz bankrotēt. Treškārt, norēķini - ja skaidrā, nav nekas bankai jāmaksā, jo tā bankai visu laiku ir jāmaksā. Jūs paskatieties kaut vai komunālie rēķini, ko nabaga pensionāri maksā. Man liekas, tur pat par 30 centiem par katru pārskaitījumu. Viņi "noplēš deviņas ādas". Kāpēc man jābaro baņķieri? Es negribu, ka viņi uz mana rēķina pelna," sprieda Lembergs, kurš plānoto ierobežojumu sauc par populistisku lēmumu, kas ir tikai banku interesēs.
Izrādās, arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pagaidu vadītāja Ilze Jurča ir deklarējusi skaidras naudas uzkrājumus - aptuveni 3000 eiro. Viņa skaidro, ka daļa no tiem ir nesamainītie lati: "Man ir diemžēl vēl uzkrājušies lati, kas man ir stāvējuši kā neaizskaramā rezerve mājās. Un man nav bijis vienkārši laika aiziet tos samainīt. Man ir tā nejaukā situācija, ka es par tiem gada griezumā aizmirstu. Un tad, kad nāk deklarācijas aizpildīšanas laiks, tad es atceros, ka es atkal tos neesmu samainījusi. Es apņemos šogad tos samainīt un pārskaitīt savā bankas kontā."
