Vai latvieši ir tumsoņas? Tīmeklī populārs kļūst stāsts par sikhu tūrista baiso pieredzi Rīgā

Jāpiemin, ka Navjots par Latvijas galvaspilsētā piedzīvoto portālā “Facebook” ziņojis pirms diviem gadiem. Taču aktīvas diskusijas ap šo notikumu nesen atsākušās ar jaunu sparu – ar Navjota stāstu par Rīgu nu jau ir dalījušies ap 2700 cilvēku un vairums diskusijā iesaistīto ir Latvijas iedzīvotāji.

Domas ir dažādas, daudzi atvainojas, taču daži paliek pie sava – tādiem kā Navjots neesot vietas Latvijā.

Nosaukts par teroristu un publiski izsmiets

Par Rīgu šis Lielbritānijas pilsonis, kosmonautikas inženieris stāstīja šādi: “Nesen apciemoju Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Tā ir skaista, fascinējoša pilsēta un es tiešām gribētu pateikt tikai to jaukāko par savu vizīti. Taču rasisms un zināšanu trūkums ir tik izteikta šīs pilsētas cilvēku iezīme, ka man nekas cits neatlika kā atgriezties dzimtenē ar ļoti sliktiem iespaidiem. Esmu bijis 35 pasaules valstīs un Latvija pavisam noteikti ierindojas starp etniski vienveidīgajām valstīm. Rasisms sastopams ik uz soļa. Daļa cilvēku pret mani izturējās rupji teju vai visu manas ciemošanās laiku un bija arī daži pavisam nopietni incidenti – kāds vīrietis mani nosauca par teroristu un kategoriski atteicās ticēt, ka esmu no Lielbritānijas, sakot, ka noteikti esmu no Jemenas. Viņam bija arī patiesi grūti saprast, kā es esmu ticis pie baltādainas draudzenes. Kāds cits kungs atkal nemitīgi smējās par mani un fotografēja ar telefonu.”

Saprotams, ka dzirdēt negatīvus viedokļus par savu pilsētu nevar būt patīkami. Taču Navjota secinājumi par braucienu uz Rīgu pārsteidz – tā vietā, lai nodēvētu Rīgu par tumsonības un rasisma pārņemtu, Navjots ksenofobijai atbild ar sapratni no savas puses.

Latviešu ksenofobijai atbild ar laipnību un sapratni

“Tā patiešām bija briesmīga pieredze. Mana pirmā doma bija uzrakstīt garu publikāciju, kurā aicināt nebraukt uz Rīgu tos, kuriem nav palaimējies piedzimt par baltādainajiem. Taču tad es sapratu, cik tuvredzīgs esmu bijis es pats. Latvija aptuveni 50 gadus bija daļa no PSRS. Kopš 1991.gada, kad šī valsts atguva savu neatkarību, sabiedrība joprojām apgūst tādas lietas kā brīvība. Līdz ar ko mani nepārsteidz pašreizējā situācija. Un, ja godīgi, jau ir pamanāmas vairākas indikācijas, ka cilvēku attieksme un vērtības uzlabojas, mainās,” komentē Navjots.

“Jaunie un izglītotie rīdzinieki uzskatāmi demonstrēja to, ka spēj pieņemt mani kā līdzvērtīgu cilvēku, neskatoties uz manu atšķirīgo ārieni. Tāpēc nevis izvairieties, bet gan apmeklējiet Latviju, neskatoties uz savu etnisko piederību. Iepazīstiniet šo valsti ar citām kultūrām, metiet izaicinājumu tajā valdošajiem aizspriedumiem. Pierādiet, ka mēs visi esam līdzcilvēki un mūsu izskats, āriene ir mazsvarīga. Kopā mēs varam panākt izmaiņas,” turpina vīrietis.

Ar latviešu rasismu saskaras arī internetā

Nesen, kad Navjota 2015.gada stāsts ieguvis jaunu popularitāti Latvijas “Facebook” lietotāju vidū, viedokļi atšķīrušies. Vairāki cilvēki uzņēmušies Rīgas pārstāvju lomu un atvainojušies Navjotam visas pilsētas vārdā, savukārt bijis arī pa kādam, kuri atklāti norādījuši – viņiem neinteresē Navjota skaidrojumi par to, kā atšķiras teroristi no musulmaņiem un musulmaņi no sikhiem, kurus pārstāv šis vīrietis, Latvijā tādiem kā Navjots vienkārši neesot vietas.

“Domāju, ka aizbraucot uz šī bārdaiņa mītnes valsti, rasisms būtu labākais, ar ko es varētu sastapties, sliktākajā gadījumā es tur būtu vienkārši nozūmēts. Paskatoties, kā šīs svētās govis uzvedas Eiropā, viņi nekādu viesmīlību nav pelnījuši. Tas ir labi, ka Latvijas cilvēkiem ausu muskulatūra ir vāja – tolerastu karinātie makaroni uz viņām neturas,” latviešu valodā atbildot pašam Navjotam, raksta kāds Jānis.

Tikmēr kāds cits vietējais pēc stāsta izlasīšanas savos spriedumos ir daudz lakoniskāks: “Don’t come back terorist!” (nebrauc atpakaļ, terorist!) raksta Ansis, papildinot savu komentāru ar smaidiņu un Latvijas karoga simboliem. Uz kāda cita tautieša sašutumu Ansis atbild, paskaidrojot savu pozīciju sīkāk: “Nepatīk man tie muslimi! Gribat krāsainos valstī turēt, braucat uz Londonu vai Parīzi. Tur tagad visi nevar tikt vaļā no viņiem.”

Oponējot skaitā nedaudzajiem ksenofobiem, Navjota pusē nostājas vairums citu Latvijas iedzīvotāju, kuri aicina Navjotu saprast, ka šīs nedaudzās negācijas nav visas Latvijas sabiedrības iezīme. Izrādās, ka savas domas šajā sakarā paudis populārais dziedātājs Lauris Reiniks ar kuru Navjots, spriežot pēc visa, kādā brīdī sarakstījies.

“Aizmirsu pieminēt, taču varu nešauboties apgalvot, ka vietējos cilvēkus izbiedēja tava bārda un šalle (neesmu drošs par tās nosaukumu) ap tavu galvu,” viesim izskaidroja Reiniks. Uz to Navjots atbild, ka galvā viņam ir tradicionālā sikhu galvassega turbāns. Viņam esot 50 dažādi.

Vistrakāk esot bijis centrāltirgū

Lai arī Navjota pieredze Rīgā ir jau divus gadus sena pagātne, portāls Kasjauns.lv sazinājās ar Lielbritānijas pilsoni, lai noskaidrotu, kāda pēcgarša viņam jūtama šobrīd, kad emocijas ir noklusušas. “Sava personīgā projekta ietvaros biju nolēmis ik mēnesi apciemot kādu jaunu valsti. Latviju izvēlējos, jo zināju, ka šeit vecais saplūst ar jauno,” skaidro Navjots.

Izrādās, ka nepatīkamais incidents, kurā viņš dēvēts par teroristu no Jemenas, noticis kādā ēstuvē Rīgas Centrāltirgus teritorijā. Viņam un viņa draudzenei ēdot, klāt pienācis kāds vīrietis un sācis pāri aizskart. “Ejot pa ielu, nereti dzirdēju kā cilvēki kliedz “Osama Bin Ladens!”, rāda ar pirkstiem un fotografē,” atklāja Navjots. Līdzīgi notikumi ar viņu savulaik atgadījušies arī Polijā – Navjotam liegta ieeja kāda naktsklubā, viņam iesists turklāt policijas darbinieki, reaģējot uz incidentu, atbildējusi, ka “ar šādu izskatu neko citu nevarot sagaidīt”.

Polijā saņem nāves draudus reliģijas dēļ

Navjots arī norāda, ka īpaši sāpīga ir cilvēku nezināšana attiecībā pret viņa reliģisko pārliecību. Sikhisms – monoteiska reliģija, kuras pirmsākumi meklējami 15.gadsimtā, Indijas Pendžābas štata apvidū, turbāna un vīriešiem raksturīgās bārdas dēļ, bieži vien tiekot jaukta ar islāmu.
Sarunā ar portālu Kasjauns.lv Navjots atklāj, ka bieži vien pats personīgi uzņemas skaidrot cilvēkiem savu ārieni, uzskatus un izcelsmi. Šādi viņam izdevies atrisināt arī kādu patiesi nopietnu konfliktu: “Reiz, kad viesojos Krakovā, Polijā, kāds vīrietis man vaicāja, vai es esmu musulmanis. Viņš solīja mani nogalināt, ja atbildēšu apstiprinoši. Es paaicināju šo vīrieti piesēst, izstāstīju viņam visu par sevi, par sikhismu un saņēmu no viņa atvainošanos. Tiesa gan, man tā arī neizdevās viņam ieskaidrot, kādēļ ir nepareizi izteikt nāves draudus musulmaņiem.”

Navjots apgalvo, ka saprot – lauzt cilvēku aizspriedumus ir patiesi grūti, taču viņš pats paliek nelokāms savos uzskatos, ka lielākā sabiedrības daļa ir sirsnīgi un labi cilvēki. Skumji esot tas, ka rasistiem un ksenofobiem gluži vienkārši parasti esot tās skaļākās rīkles.

Jāpiebilst, ka sikhisms dažādos sarakstos ar miermīlīgākajām reliģijām pasaulē, dominē augšgalā, līdzās budismam, džainismam, hinduismam u.c.