Rīga, 23.apr., LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija šodien atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu", kas paredz ierobežot valsts un pašvaldību kustamās un nekustamās mantas iznomāšanas ilgumu.
Komisija atbalstīja priekšlikumu papildināt likumprojektu ar pantu, kas ierobežos valsts un pašvaldību mantas iznomāšanu. Paredzēts noteikt: ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi, kustamās mantas nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, un nekustamā īpašuma nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par 12 gadiem. Valsts un pašvaldību mantas iznomātājam būs jāuzskaita iznomāšanai paredzētie un iznomātie objekti, kā arī jānodrošina, ka informācija par tiem ir publiski pieejama, ievērojot normatīvajos aktos paredzētos informācijas pieejamības ierobežojumus.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirms likumprojekta skatīšanas komisijā pirms trešā lasījuma iesniegs ierosinājumus šī panta pirmajai daļai, kurā noteikti termiņu ierobežojumi.
"Iznomāšanas gadījumi ir ļoti dažādi, vajadzētu izvērst plašāku redakciju," sēdē norādīja KNAB priekšnieka vietnieks korupcijas novēršanas jautājumos Alvis Vilks, uzsverot, ka gadījumos, kad nekustamais īpašums tiek iznomāts nevalstiskajai organizācijai tās funkciju veikšanai, ir iespējams, ka tā nav spējīga maksāt nomas tirgus cenu. Līdz ar to KNAB uzskata, ka būtu jādeleģē Ministru kabinetam tiesības izstrādāt normatīvo aktu, kas noteiktu iznomāšanas veidus - izsole, piedāvājumu konkurss vai kāda cita forma, tādējādi ļaujot izvērtēt arī nepieciešamību pēc nomnieka sniegtā pakalpojuma.
Likuma grozījumi arī paredz: ja valsts nodevusi pašvaldībai īpašumu bez atlīdzības, izvirzot nosacījumu rīcībai ar attiecīgo īpašumu, to varēs atļaut ieķīlāt attiecīgi ar Ministru kabineta piekrišanu. Ja pašvaldība nodevusi valstij vai citai pašvaldībai īpašumu bez atlīdzības, izvirzot nosacījumu rīcībai ar attiecīgo īpašumu, to būs atļauts ieķīlāt ar tās pašvaldības domes piekrišanu, kura izvirzījusi nosacījumu.
Uz pieņemšanu otrajā lasījumā Saeimā komisija virza redakciju, ka nomas līgumiem, kas noslēgti līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai un neatbilst to redakcijai, piemērojami likuma noteikumi, kas bija spēkā, slēdzot attiecīgo nomas līgumu. Tomēr deputāti par šo punktu pirms izskatīšanas trešajā lasījumā vēl diskutēs.
Komisijā arī izraisījās asas diskusijas par KNAB priekšlikumu aizliegt pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām dāvināt vai ziedot citām fiziskām vai juridiskām personām finanšu līdzekļus un mantu.
Vilks minēja, ka, piemēram, VAS "Latvijas Valsts meži" gada laikā ziedojumu un dāvinājumu apjoms pārsniedz miljonu latu un, tā kā daļa līdzekļu ziedota sabiedriskā labuma statusu ieguvušām organizācijām, tad par šiem ziedotajiem līdzekļiem piemērota atlaide 85% apmērā no ziedojuma summas, kā to nosaka likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli". Līdz ar to samazinājušies nodokļu ieņēmumi valsts budžetā.
Ņemot vērā, ka šie ziedojumi samazinājuši arī uzņēmuma peļņu, tad attiecīgi valsts budžetā iemaksāts mazāks dividenžu apjoms, norādīja KNAB Valsts amatpersonu kontroles nodaļas vadītāja Ilze Jurča.
Tomēr komisijas deputāti iebilda pret šādu redakciju un norādīja, ka lēmumu par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību ziedojumiem pieņem finanšu ministrs.
"Ziedo ne jau izklaidei, bet sportam, pensionāru organizācijām. Vajag saglabāt nevalstiskās organizācijas, jo [tām] vispār šobrīd nav iespēju iegūt finansējumu," sacīja Staņislavs Šķesters (ZZS).
Savukārt deputāts Jānis Lagzdiņš (TP) atgādināja, ka līdzīga kardināla grozījumu redakcija bijusi laikā, kad par premjerministru pirmo reizi bija Einars Repše (JL), arī nepiekrītot tik radikālam priekšlikumam.
Šādu grozījumu pieņemšanu neatbalstīja arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Vineta Reitere.
Pirms likumprojekta skatīšanas komisijā uz trešo lasījumu KNAB apkopos informāciju par pašvaldību praksi, veicot ziedojumus, kā arī apspriedīs grozījumu redakciju ar LPS.
