Rīga, 23.apr., LETA. 16.maijā Latvijas Nacionālajā operā (LNO) pirmizrādi piedzīvos Volfganga Amadeja Mocarta operas "Dons Žuans" jauniestudējums, aģentūru LETA informēja LNO sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.
Iestudējumu veido muzikālais vadītājs Džulians Reinoldss, režisors Andrejs Žagars, scenogrāfs Andris Freibergs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, gaismu mākslinieks Gļebs Fiļštinskis, dramaturgs Johens Breiholcs, horeogrāfe Elita Bukovska, grima māksliniece Ingrīda Bandeniece.
Titullomā iejutīsies Jānis Apeinis, Laimons Pautieņus, Havjers Franko, donnu Annu dziedās Inga Kalna un Sonora Vaice, donu Otavio - Pāvels Černohs, Viesturs Jansons un Andris Kanniņš, donnu Elvīru dziedās Asmika Grigorjana, Baiba Berķe un Dana Bramane, Leporello būs Vadims Linkovskis un Krišjānis Norvelis.
"Dons Žuans" ir Andreja Žagara desmitais iestudējums un pirmā Mocarta opera, ar kuru viņš strādā. Stāsts par donu Žuanu visiem ir labi zināms, taču vienlaikus tajā paslēptas daudzas mīklas, kuras atminēt ir sarežģīts, bet interesants uzdevums - tas paver plašas interpretācijas iespējas. Šajā operā ir ne tikai izcila mūzika, bet arī spēcīgs dramaturģiskais materiāls.
Visiem zināmais un vienlaikus tik noslēpumainais dons Žuans pirmoreiz pavīdējis kādā viduslaiku spāņu leģendā, un fantāzijas auglis kļuvis par neizsmeļamu iedvesmas avotu daudziem izciliem talantiem. Pirmais zināmais darbs ar "Dona Žuana" sižetu ir spāņu dramaturga Tirso de Molinas (1571-1648) luga "Seviļas viltnieks un akmens viesis" (1630).
Par donu Žuanu lugas rakstījuši arī Moljērs, Karlo Goldoni un Džordžs Bernards Šovs, dzeju un prozu radījuši Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis, Aleksandrs Puškins, lords Bairons, Aleksandrs Dimā, Prospērs Merimē, Šarls Bodlērs, Gijoms Apolinērs, Aleksejs Tolstojs, bet filozofiskus apcerējumus tas rosinājis Sērena Kjerkegora un Albēra Kamī prātos.
Brīnišķīga mūzika dzimusi Kristofa Vilibalda Gluka, Ferenca Lista, Aleksandra Dargomižska un Riharda Štrausa ģēnijam, savukārt atblāzmas kino atradīsim Ingmara Bergmana, Džeremija Līvena un Džima Džārmuša filmās, kā arī daudzos citos mākslas darbos - dona Žuana gars iemūžināts vairāk nekā 90 augstvērtīgos dažāda žanra sacerējumos. Bet visspožākā pērle starp tiem ir 1787.gadā tapusī Volfganga Amadeja Mocarta (1756-1791) un viņa libretista Lorenco da Pontes (1749-1838) radītā opera.
Rīgas publika ar Mocarta izcilo mūziku, Lorenco da Pontes libretu un kazanoviskajām mīlas dēkām iepazinās "Dona Žuana" Rīgas pirmiestudējumā 1799.gada 26.aprīlī Pilsētas teātrī. Pirmais dona Žuana lomas izpildītājs bija Ferdinands Filips Arnolds (1757-1842). Nākamo iestudējumu pirmizrādes sekoja 1921.gada 12.februārī (diriģents Teodors Reiters, režisors Rūdolfs Bērziņš, titullomu iestudēja Ādolfs Kaktiņš, Alfons Mellers un Emīls Mauriņš), 1972.gada 27.septembrī (diriģents Juris Radiškevičs, režisore Irēna Jasliņa, titullomā – Pēteris Grāvelis, Gurijs Antipovs vai Vladimirs Okuņs) un 1999.gada 26.februārī (diriģents Normunds Šnē, režisore Kristīna Vuss, doni Žuani - lietuvietis Mindaugs Žemaitis, latvietis Juris Ādamsons un igaunis Āre Sāls).
Preses konference par Mocarta operas "Dons Žuans" jauniestudējumu notiks 5.maijā plkst.14.30 LNO Beletāžas zālē. Piedalīsies radošā komanda un galveno lomu atveidotāji, kā arī LMT prezidents Juris Binde.
Pirmizrādes tiešraide būs klausāma Latvijas Radio programmā "Klasika" 16.maijā plkst.19.
