Būs bargāki sodi par braukšanu bez tehniskās apskates un OCT

Likums paredz, ka par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, varēs piemērot naudas sodu no 40 līdz 80 latiem. Patlaban sods ir 40 latu.

Par braukšanu bez OCTA transportlīdzekļa vadītājam plānots sods 60 līdz 80 latu robežās. Savukārt par norīkojuma došanu lietot transportlīdzekli, attiecībā uz kuru nav izdarīta obligātā apdrošināšana, personai, kas atbildīga par tā ekspluatāciju, būs piemērojams sods no divsimt līdz trīssimt latiem. Patlaban sods par braukšanu bez OCTA noteikts no 30 līdz 50 latiem, bet par norīkojuma došanu braukt ar neapdrošinātu transportlīdzekli - no 50 līdz 100 latiem.

Izmaiņas sodu politikā nepieciešamas, jo pēdējā laikā ir pieaudzis to vadītāju skaits, kuri brauc bez OCTA, un pārkāpēju skaita palielināšanās varētu apdraudēt visu OCTA sistēmu.

Likumā paredzēta arī atbildība par braukšanu ar tādu ārzemēs reģistrētu vieglo automobili, kura izmantošanai Latvijā nepieciešama atļauja, bet tāda nav saņemta. Transportlīdzekļa vadītājam par to paredzēts sods no 60 līdz 80 latiem. Šādu normu plānots ieviest, ņemot vērā, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji brauc ar kaimiņvalstīs reģistrētiem spēkratiem un mūsu valstī nemaksā nodokļus, nodevas, neveic tehnisko apskati un izvairās arī no sodiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Likums paredz arī vairākus grozījumus attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem vides jomā.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), kas bija iniciators grozījumiem likumā, uzskata, ka administratīvo sodu palielināšana varētu sekmēt neapdrošinātu auto īpatsvara samazināšanos ceļu satiksmē, kas, ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi valstī, pēdējā laikā ir strauji pieaudzis.

"”Diemžēl autovadītājiem bija izveidojies maldīgs priekšstats, ka braukšana bez OCTA nozīmēs tikai samaksāt sodu 30 līdz 50 latu apmērā, kas daudziem vairs nebija pietiekams stimuls OCTA iegādei. It sevišķi šajos ekonomikas lejupslīdes apstākļos. Tādējādi pēdējā gada laikā neapdrošinātu auto izraisīto ceļu satiksmes negadījumu īpatsvars pieaudzis divas reizes. Tādēļ jācer, ka administratīvo sodu palielināšana varētu sekmēt neapdrošināto auto samazināšanos ceļu satiksmē,” komentējot likuma izmaiņas, norādīja LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Viņš atzina, ka sodu palielināšana ir tikai viens no instrumentiem, kā likt autovadītājiem apzināties, ka braukšana bez OCTA ir pietiekami liels pārkāpums, jo tiek apdraudētas ceļu satiksmes negadījumos cietušo intereses.

Pēc LTAB paskaidrotā, OCTA ir obligāta ikvienam transportlīdzeklim, kas piedalās ceļu satiksmē, un tā paredz segt materiālos un nemateriālos zaudējumus cietušajiem, ja ar transportlīdzekli tiek izraisīts ceļu satiksmes negadījums. Ja negadījums tiek izraisīts ar neapdrošinātu auto, atbilstoši likumam zaudējumi cietušajiem arī tiek segti - sākotnēji no apzinīgo transportlīdzekļu OCTA, bet vēlāk regresa un tiesvedības ceļā atgūti no neapdrošinātā auto vadītāja vai īpašnieka.

„Braukšanai bez OCTA var būt daudz nopietnākas sekas nekā administratīvais sods: ja ar neapdrošinātu auto tiek izraisīts negadījums, radītie zaudējumi būs jāsedz no paša kabatas! Jāatceras, ka tie nav tikai zaudējumi, kas nodarīti transportlīdzeklim, bet arī personai - ārstēšanās izdevumi cietušajam un valstij, darbnespējas un invaliditātes pabalsti, pabalsti bez apgādniekiem palikušajiem bērniem utt.,” uzmanību vērsa Stengrevics.

LTAB arī uzsver, ka braukšana ar neapdrošinātu transportlīdzekli ir ļoti būtisks pārkāpums daudzās Eiropas Savienības valstīs, kas draud ne tikai ar administratīvo pārkāpumu un naudas sodu, bet pat ar mašīnas vai numurzīmes konfiskāciju un tiesvedību. Piemēram, Igaunijā par braukšanu bez apdrošināšanas likums paredz administratīvo sodu līdz 6000 kronām jeb 270 latiem.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Kleinberga aģentūrai BNS sacīja, ka pagaidām nevar prognozēt, kā mainīsies apdrošināto un tehnisko apskati izgājušo auto īpatsvars ceļu satiksmē. "To, vai apzinīgo transportlīdzekļu īpašnieku skaits pēc paaugstinātā naudas soda ieviešanas palielināsies, rādīs laiks," viņa sacīja.

Kleinberga arī vērsa uzmanību uz vairākiem būtiskiem nosacījumiem, uz kuriem jaunais likums balstās. "Ļoti nozīmīgs arguments ir satiksmes drošība - braucot ar tādu transportlīdzekli, kuram nav veikta tehniskā apskate, tiek apdraudēta gan autovadītāja, gan arī pasažieru un citu satiksmes dalībnieku drošība," viņa teica, atzīstot, ka, pēc Valsts policijas datiem, šogad jau sodīti nepilni septiņi tūkstoši transportlīdzekļu vadītāju par braukšanu bez derīgas tehniskās apskates.

Viņa arī uzsvēra, ka maksimālais sods par braukšanu bez tehniskās apskates ir 80 latu un tas ir pietiekami liels, lai auto īpašniekiem daudz racionālāk būtu veikt valsts transportlīdzekļu tehnisko apskati, kas maksā līdz 15 latiem, nekā saņemt 80 latu naudas sodu.

„Šajā gadījumā bija jāievēro arī sodu samērojamības princips, jo par braukšanu bez OCTA maksimālais sods noteikts to pašu 80 latu apmērā. Jāpiebilst, ka soda apmērs līdzinās vidēji vienas vieglās automašīnas gada apdrošināšanas summas līmenim,” piebilda Kleinberga.

CSDD ir valsts akciju sabiedrība. Direkcija reģistrē transporta līdzekļus Latvijā, izsniedz vadītāju apliecības, veic automašīnu tehnisko apskati u.c. CSDD ienākumus gūst no pakalpojumu maksām.

LTAB ir apvienojušās visas tās apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu Latvijā.

BNS