Filmu „Irēnas Sendleres drosmīgā sirds” režisors un scenārists Džons Kents Harisons veidojis pēc Annas Mieskovskas grāmatas „Holokausta bērnu māte: Irēnas Sendleres stāsts” motīviem.
Stāsta darbība risinās 1941. gada rudenī, kad Varšavas geto kļuva par slēgto teritoriju, un tur varēja iekļūt vien sanitārie darbinieki no Varšavas Veselības nodaļas. Poļu sociālā darbiniece Irēna Sendlere noorganizēja domubiedreņu grupu, un šīs sievietes riskēja ar dzīvību un slepus izveda nacistu arestētos ebreju bērnus no geto. Pateicoties Sendlerei, Otrā pasaules kara laikā no nāves tika izglābti apmēram 2500 ebreju bērnu.
Par šiem varoņdarbiem Sendlere 2007. gadā apbalvota ar Polijas augstāko civilo apbalvojumu — Baltā Ērgļa ordeni, kā arī nominēta Nobela Miera prēmijai. Viņa nomira šā gada maijā 98 gadu vecumā.
Galvenajā lomā — „Oskara” ieguvēja Anna Pakvina
„Oskara” balvas ieguvēju, Holivudas grāvēja „X–cilvēki” aktrisi Annu Pakvinu režisors Irēnas Sendleres lomai izvēlējās aktrises inteliģences un sirdsgudrības dēļ. Turklāt Pakvina savai varonei līdzinoties gan vizuāli, gan emocionāli.
Aktrise Anna Pakvina dzimusi Kanādā un četru gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Jaunzēlandi. Pakvina sevi skaļi pieteica kino 1993. gadā 11 gadu vecumā, kad saņēma savu pirmo „Oskara” balvu par lomu režisores Džeinas Kempionas filmā „Klavieres”, tā kļūstot ne tikai par otru jaunāko „Oskara” balvas ieguvēju pasaulē, bet arī par pirmo šīs kinobalvas ieguvēju no Jaunzēlandes. Tiesa gan, pirms filmas „Klavieres” un „Oskara” iegūšanas Pakvinas vienīgā aktrises pieredze bija skunksa loma kādā skolas teātra izrādē.
Pēc triumfa filmā „Klavieres” aktrise filmējusies neskaitāmās atzītās filmās, tostarp amerikāņu grāvējā „X–cilvēki”. Bērnībā iegūto „Oskaru” viņa joprojām glabā, noslēptu guļamistabas sienas skapī.
Sintija Lase / Foto: „Bulls Press”
