Aldermane: Ir jāraksta jauns Pilsonības likums
Sabiedrība

Aldermane: Ir jāraksta jauns Pilsonības likums

Jauns.lv

Ir jāraksta jauns Pilsonības likums, jo esošais, 1994.gada 22.jūlijā pieņemtais, ir grozīts tik daudzas reizes, ka grozījumus tajā juridiskās tehnikas prasību dēļ vairs nevar atļauties.

Aldermane: Ir jāraksta jauns Pilsonības likums...

Eiženija Aldermane uzskata, ka jaunais pilsonības likums jāliek galdā nākamajai Saeimai
Eiženija Aldermane uzskata, ka jaunais pilsonības likums jāliek galdā nākamajai Saeimai

Pēc viņas domām, jaunajā redakcijā jāprecizē ar dubultpilsonību saistītie jautājumi. Tas, kas saistīts ar pilsonības iegūšanu nepilngadīgajiem. Jo likumā nav atrisināts jautājums par to bērnu tiesībām iegūt Latvijas pilsonību, kuri ir palikuši bez vecāku aizgādības un dzīvo Latvijas bērnu aprūpes iestādēs un internātskolās. Tas, kas saistās ar pilsonības zaudēšanas procedūras reglamentējumu, ar pilsonības iegūšanu bēgļiem u.c.

Aldermane stāsta, ka 2008.gada novembrī Jūrmalā notika starptautiska konference "Pilsonības institūts Baltijas valstīs". Tajā piedalījās EDSO pārstāvji. Gan no Latvijas politiķiem, gan ārvalstu ekspertiem tur tika saņemts apstiprinājums nepieciešamībai veidot Latvijā jaunu Pilsonības likumu.

Bijusī Naturalizācijas pārvaldes vadītāja uzskata, ka Tieslietu ministrijai, iesaistot to institūciju pārstāvjus, kuru kompetencē ir šie jautājumi, iesaistot cilvēktiesību ekspertus, jāizveido darba grupa. Vispirms šī darba grupa noteiktu principiālās pamatnostādnes, izstrādātu koncepciju. Koncepcija jāapspriež ekspertu grupās un sabiedrībā. Tad jāatgriežas pie tālākas izstrādes. Koncepcija jāapstiprina valdībā. Tālāk jāraksta jauns Pilsonības likums. Bet tas jāliek galdā tikai nākamajai Saeimai. Jo pirmsvēlēšanu periodā to nekādā gadījumā nedrīkst darīt, domā Aldermane.

Bijusī Naturalizācijas pārvaldes vadītāja piekrīt tiem, kuri saka, ka noteikti ir jāmāca Latvijas vēsture, tiem, kuri saka - skolā vajadzīga pilsoniskā audzināšana. "Vārdu "patriotiskā" te "nošāva" tikai tāpēc, ka padomju laikā to tā sauca. Bet tā ir patriotiskā audzināšana, kura diemžēl, cik zinu no saviem kolēģiem, kas saistīti ar izglītības sistēmu, un redzu mūsu darba rezultātā, vispār nenotiek. Tālāk - mēs taču zinām pasaules praksi. Ja cilvēks ierodas no kādas citas valsts, tiek konstatētas viņa valodas zināšanas un noteikta programma - cik ilgā laikā viņam ir jāapgūst valsts valoda, jāizzina šīs zemes tradīcijas, jāiepazīstas ar šīs valsts vēsturi. Ir speciāli centri, kuros notiek šis mācību process. Mēs par to šobrīd nedomājam. Attapsimies, kad agri vai vēlu Latviju piepildīs cilvēku vilnis no citām zemēm. Ko tad mēs darīsim?," vaicā Aldermane.