Ikvienā mājā aicina veidot pārtikas banku nebaltai dienai

Banāli: man nav ko ēst

98 000 dolāru lielu finansējumu administratīvajiem un transporta izdevumiem jau piešķīris Sorosa fonds. 1435 latus pārtikas iegādei saziedojuši vietējie iedzīvotāji. „Graudā” ziedot pieteikušies vairāki Latvijas uzņēmumi, tostarp „Hanzas maiznīca”.  Dažu mēnešu laikā plānots izdalīt vismaz 10 000 paciņu ar miltiem, putraimiem, eļļu, maizi utt.

Portāla vadītāja Rūta Dimanta pastāstīja, ka ideja veidot pārtikas banku līdzīgi kā citās valstīs radusies tad, kad daudzi cilvēki vērsušies Ziedot.lv ar lūgumu palīdzēt atrast darbu; „Tie nav cilvēki, kas dzīvo no sociālajiem pabalstiem. Viņi paši vēl nesen bija ziedotāji un piedalījās mūsu projektos, bet tad zaudēja darbu. Pēc vairākiem mēnešiem bezdarbnieku pabalsts beidzas, ienākumi Ls 45 mēnesī, bet darbu cilvēki nevar atrast. Tā nav kaprīze, viņi ir izmisumā, viņi saka, ka vairs nespēj pārtikt no krāna ūdens un sausas maizes, bet lūgt viņi nav raduši, jo visu laiku dzīve ritējusi normāli. Ģimenēs aug bērni, kuriem grūti paskaidrot, ka šovakar vakariņās nav ko likt galdā. Pirms trim, četriem gadiem katrs varēja atrast darbu, bet tagad bankas darbinieki, skolotāji, ierēdņi reāli ir uz ielas. Mēs nedalīsim pārtiku cilvēkiem, kas ir tikai patērētāji – sliņķi, alkoholiķi – un nekad nav strādājuši. Viņiem palīdz citas organizācijas. Mēs palīdzēsim ģimenēm, kas ne savas vainas dēļ nonākušas nelaimē.” 40 gadu veca sieviete: „Mums nav par ko iztikt, pavisam banāli – nav ko ēst un par ko samaksāt īrēto istabiņu. Man ir kauns, ka esmu tik bezspēcīga un nevienam nevajadzīga – ne darba devējiem, ne valstij. Man ir kauns no bērna, ka viņa mamma nevar atrast darbu.” 36 gadus vecs vīrietis: „Bērni nesaprot kā var būt tā, ka pēkšņi vienā dienā vairs nav ne baseins zālienā, ne atrakciju parks brīvdienās, ne saldumi. Mēs ar sievu darām, ko varam, lai bērni neizjustu trūkumu, tāpēc paši reizēm paliek neēduši. Spriedze ir milzīga. Nevarēju iedomāties, ka kaut ko tādu nāksies pārdzīvot. Šobrīd cenšamies atrast iespēju aizbraukt no Latvijas, bet līdz tam kaut kā jāizdzīvo.”

R.Dimanta saka, ka ir īstais brīdis, kad sabiedrība var solidarizēties un cilvēki var palīdzēt viens otram. Turklāt šobrīd ir tāds laiks, ka katrā ģimenē var pienākt brīdis, ka uzkrājumi ir iztērēti un naudas vairs nav. Pirms dažiem gadiem to bija grūti iedomāties, bet tagad tuvojamies krīzes smagākajam punktam un negaidīti zaudēt darbu var ikviens. Labdarības organizācijas aicina katrās mājās izveidot nelielu pārtikas krājumu banku – nopirkt putraimus, griķus, rīsus, auzu pārslas, konservus, ievārījumu. Tie, kuri atceras 80.gadu beigas, kad ziepes un cukurs bija uz taloniem, veikalu plaukti un kabatas tukšas, nebūs tādā šokā kā jaunās ģimenes, kas prot tērēt, bet taupīt nē, kur nu vēl piebāzt pieliekamo ar miltu un putraimu pakām. Projekta laikā pārtiku konkursa kārtībā plānots iegādāties no vietējiem ražotājiem ar domu, lai nauda paliek Latvijā. Vienas pārtikas pakas izmaksas nepārsniegs 8,50 latus un tajā iekļauti produkti, kas dos iespēju ģimenēm nodrošināt ikdienas maltīti – 1 kg putraimi vai 1 kg grūbas, 1 kg rīsi vai 1 kg griķi, 1,5 kg auzu pārslas, 1kg pelēkie zirņi, 0,5 kg makaroni, 2 kg milti, 1 l eļļa, 1 kārba gaļas vai 1 kārba zivju konservi, 1 kg cukurs, 0,4 kg sausais piens, 120 g sausais buljons un 30 g tēja. R.Dimanta saka, ka pārtiku pirmkārt saņems ģimenes ar bērniem, arī veci cilvēki un pirmspensijas vecuma cilvēki, kuri nevar atrast darbu. Neviens, kuram patiesi trūkst nauda iztikai, netiks atraidīts. R.Dimanta saka, ka sadarbība ar reģionālajām labdarības organizācijām jau uzsākta. Pašvaldību sociālajās nodaļās Ziedot.lv pašvaldību sociālajos dienestos pārbaudīs cilvēka atbilstību palīdzības saņēmēja statusam.  Ziedot iespējams arī zvanot uz labdarības tālruni 90006488 (1 lats).