Vai mūsu slavenības grauj latviešu biznesu

Likuma izmaiņās ļoti ieinteresēta ir Jēkabpils firma „Viesuļi”, kam pieder kafejnīcas, viesu nams un arī kautuve. Eiropas musulmaņu piedāvājums eksportēt uz Zviedriju un citām valstīm atbilstoši viņu tradīcijām kautu lopu gaļu nozīmē labu biznesu, runa ir par simtiem tonnu mēnesī. Kāda Babītes firma savukārt vēlas eksportēt musulmaņiem jēra un liellopu gaļas pelmeņus. Runa esot par simts darbavietām.

Neoficiāli zināms, ka potenciālie pircēji interesējušies par gaļas iegādi arī Lietuvā, taču vajadzīgo likumu pieņemšanā mūsējie tikuši tālāk. Ja tomēr Saeima minētās izmaiņas nepieņems, visticamāk, šo biznesa nišu aizņems lietuvieši.

Deputāti par to ir apspriedušies ar ieinteresēto firmu pārstāvjiem un lauksaimniekiem, bet ar Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomi runājuši nav. Sašutušie dzīvnieku aizstāvji aicina ceturdien, 17. septembrī, pulksten 8.30 uz piketu pie Saeimas nama. Piedalās nodibinājums „Dzīvnieku drauga fonds”, biedrība „DzīvniekuSOS”, biedrība „Ulubele”, Dzīvnieku aizsardzības biedrība un Kinoloģiskās federācijas Dzīvnieku aizsardzības grupa.

Protestu atbalsta arī sabiedrībā pazīstami cilvēki — molekulārbiologs un TV3 raidījuma „Bez Tabu” vadītājs Juris Šteinbergs, „Radio SWH” valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics, „Radio Skonto” programmu direktors Valdis Melderis, jurists Aivars Borovkovs, žurnālists Lato Lapsa, „Mikrofona ierakstu” valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve, mūziķi Andris Freidenfelds, Igo Fomins, Mārtiņš Freimanis, Linda Leen, Kārlis Lācis, Aisha, Aigars Krēsla un citi.

Valdis Melderis, paužot gan savu, gan „Radio Skonto” nostāju uzsver: „Nepieņemami ir tik ļoti ētiskā un reliģiskā ziņā jūtīgu jautājumu virzīt tādā slepenībā. Šādas lietas ir jāizdiskutē, nevis jāpieņem steidzamības kārtībā.” Melderis neuzņemas spriest, ka dzīvnieku kaušana ar Latvijai svešo metodi ir daudz nehumānāka, taču vēlas plašu diskusiju, kas viestu skaidrību. Viņam arī nepatīk, ka notiek „zaļo un zemnieku sarīdīšana”.

Par iespējamiem ekonomiskajiem zaudējumiem, šo tirgus nišu atdodot lietuviešiem, Melderis strikti saka: „Vai tiešām mums ir tik traģiski ar izdomu, ka košera ražošana būs vienīgais zemnieku glābiņš?”

Mūziķis Mārtiņš Freimanis personiski piedalīsies piketā. „Tā ir nežēlība pret dzīvniekiem. Vai mums jāatgriežas viduslaikos?” savu nostāju pamato Freimanis. „Dedzināsim arī raganas Doma laukumā? Cirtīsim nost rokas zagļiem? Tad pusei Saeimas būs rokas nocirstas. Mums nav jāpieņem tādi likumi dažu cilvēku biznesa interešu dēļ.” Iespēja, ka šī niša varētu pāriet uz Lietuvu, mūziķi neuztrauc: „Lai ņem un darās. Leiši taču ir katoļticīgie, ja viņi tā rīkosies, jāšaubās, vai tur vispār kāda baznīca ir.”

Tomēr viedokļi arī slavenībām atšķiras. Kamēr priekšnieks Šipkēvics aicina uz piketu, viņa padotais, joku plēsējs Kaspars Upacieris, viņš arī Ufo, atklātā vēstulē paziņo: „Man ir neērti par manu kolēģu bērnišķīgi emocionālo liekulību.” Viņš kā privātpersona vēlas publiski izteikt savu nožēlu un protestu pret „Dzīvnieku drauga fonda” rīkoto akciju.

„Vai pēc šīs akcijas viņi savas ādas kurpes nomainīs uz dermantīna čībām? Vai savus mājdzīvniekus — kaķus un suņus, baros ar veģetāru barību, neindēs dzīvnieku parazītus un restorānos neēdīs sulīgu steiku? Vai kāds no viņiem, vispār, ir kādreiz bijis latviešu cūku bērēs vai redzējis kā nogalina lopus kautuvēs līdz šim?”

Ufo uzsver, ka šā likuma pieņemšanai ir svarīga nozīme visas nozares saglābšanai Latvijā, tās ir daudzas darba vietas un reāli cilvēki, kuri šodien var vai nevar izdzīvot. Tas neesot tikai vienas kautuves pastāvēšanas jautājums, bet gan daudzas, daudzas zemnieku saimniecības, kuriem būtu iespēja audzēt liellopus un garantēta to realizācija, un tam nav nekāda sakara ar dzīvnieku upurēšanu vai reliģiskiem rituāliem, kā to tendenciozi pasniedzot Dzīvnieku draugu fonds.

„Kamēr mēs Latviskā apcerībā filozofēsim par to cik tas būtu labi, vai slikti, šo nišu mums atņems kaimiņi un tad mēs varēsim turpināt filozofēt par to, kā būtu, ja būtu, jo lopkopības nozari būsim paši iznīcinājuši,” raksta Ufo. „Un tad, kad lauku reģioni slīgs vēl lielākā depresijā un nabadzībā, diez uz kurieni koncertēt brauks mūsu smalkie mākslinieki — dzīvnieku mīļi un kas spēs nopirkt viņu CD?”

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, bioloģijas doktors Gunārs Pētersons ar kolēģiem, īpaši ar pārtikas higiēnas pasniedzēju Aivaru Bērziņu daudz pārrunājis šo pēdējā laika skandalozāko jaunumu. Lai arī četrās Eiropas valstīs kaušana pēc islāma un jūdaisma tradīcijām aizliegta, kopumā Eiropas Savienībā regulas to atļaujot, ja valsts nodrošina uzraudzību pār procesu. Dzīvnieku ir jāfiksē, lai neizraujas, būdams aizkauts, kaušanas norise jāuzrauga gan veterinārārstam, gan reliģiskajai autoritātei.

„Arī manam kolēģim, pasniedzējam Bērziņam tas ir nepieņemams kaušanas veids kā Rietumu civilizācijas pārstāvim. Tomēr likuma pieņemšana ļautu to kontrolēt. Citādi tas tas tāpat notiks, tikai slēpti, neievērojot nekādas prasības,” kasjauns.lv teic Pētersons. Ja runā par dzīvnieka ciešanām, abām kaušanas metodēm ļoti lielas atšķirības neesot. „Laukos arī tagad nelegāli kauj cūkas, ļoti bieži sadzērušies vīri nosit ar sišanu, un par to neviens nerunā.”

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Armands Krauze aģentūrai LETA izteicies: „Dzīvnieku kaušana pēc būtības nav humāna. Dzīvniekus audzē pārtikai, nokauj un apēd vai arī ļauj viņiem nomirt dabiskā nāvē un aprok, tad tā ir humāna attieksme. Es izprotu tos, kas cīnās pret šiem grozījumiem, bet neticu, ka visi šie cilvēki ir veģetārieši. Ir jāsaprot, ka mums ir jāizmanto visas iespējas, lai veicinātu eksportu un palīdzētu Latvijai ātrāk pārvarēt krīzi.”

Pretēju uzskatu pārstāvji var līdz trešdienas vakaram patversmē „Dzīvnieku Draugs” Fridriha Candera ielā 4 (Zasulaukā) parakstīt protesta vēstuli deputātiem, to varēs izdarīt arī piketa laikā pie Saeimas.

Tā govi kauj musulmaņi — skaties video!