Radušās aizdomas par LOSP aktīvistes fiktīvu darbošanos ZM aģentūrā
Šajā pavasarī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītāja vietniece Ārija Jerumane publiski aicināja samazināt birokrātiju un likvidēt liekos amatus valsts aparātā. Krīzes laikā šāds lielākās lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas (NVO) aicinājums būtu tikai loģisks, ja vien divdomīgā situācijā neatrastos pati Jerumane, kura vairākus gadus ieņem amatu Zemkopības ministrijai (ZM) pakļautā iestādē, kurā viens no viņas amata pienākumiem ir uzturēt saikni ar lauksaimnieku NVO, tai skaitā pašas pārstāvēto LOSP, raksta laikraksts "Diena".
Jerumane ieņem augstu amatu nevalstiskā organizācijā, kurai, rūpējoties par lauksaimnieku interesēm, būtu jāuzrauga valsts institūciju darbs, un vienlaikus saņem algu no šādas valsts iestādes. Kādas intereses viņa pārstāv - zemnieku vai ZM, taujā laikraksts. Jerumane interešu konfliktu te neredz un noliedz, ka sēdēšanu uz diviem krēsliem var atļauties, jo ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) biedre. No ZZS saraksta viņa divas reizes neveiksmīgi startējusi Saeimas vēlēšanās.
Jerumane bijusi aktīva bijušā zemkopības ministra un partijas biedra Mārtiņa Rozes atbalstītāja. Laikā, kad zemnieki draudēja ierasties Rīgā ar traktoriem un pieprasīja ministra atkāpšanos, Jerumane aicināja Rozi pasaudzēt. Šis nav vienīgais gadījums, kad LOSP pārstāvji pretēji zemnieku dumpīgajam noskaņojumam pauduši atbalstu valdošajam ministram. Iemesls tam varētu būt LOSP finansiālā atkarība no ZM, raksta laikraksts, paužot viedokli, ka būtībā LOSP ir ZM kabatas organizācija, jo dzīvo no ministrijas piešķirtās naudas - vismaz 100 000 latu gadā.
Kopš 2002.gada Jerumanes darbavieta ir ZM pakļautā aģentūra Lauksaimniecības datu centrs, kuras galvenais uzdevums ir reģistrēt ganāmpulkus, piešķirt lopiem reģistrācijas numurus, uzturēt ciltsdarba datubāzi utt.
Jerumane nevienu no šiem tiešajiem aģentūras darbiem neveic. Viņa aģentūrā skaitās referente ar diezgan izplūdušu amata aprakstu, kurā galvenie pienākumi ir pildīt vadības rīkojumus, organizēt sadarbību starp valsts iestādēm un sabiedriskajām organizācijām, plānot darba grupu ar LOSP un citām organizācijām un piedalīties tajās par aģentūras jautājumiem, minēts amata aprakstā. Viņas darba vieta ir ierīkota aģentūras priekšnieka vietnieces kabinetā, pie kura šogad arī parādījusies norāde, ka tajā strādā Jerumane. Kāds aģentūras darbinieks, kas vēlējās palikt anonīms, stāstījis, ka Jerumane darbavietā parādās neregulāri, kas pastiprina aizdomas, ka viņas amats ir fiktīvs. Jerumane un viņas priekšnieks Ivans Vorslovs to noliedz. Darbiniece bieži uz vietas neesot tāpēc, ka tiekas ar lauksaimniekiem.
Datu centrā pēc štatu samazināšanas strādā 81 darbinieks. Šogad atlaisti 23 cilvēki, galvenokārt administratīvie darbinieki, stāstījis aģentūras vadītājs Vorslovs. Vismaz tuvākajā laikā Jerumanes amats neizskatās apdraudēts, jo priekšnieks viņas darbu vērtē kā ļoti produktīvu. Pēc viņas ierosinājumiem tiekot uzlabots aģentūras darbs.
Jerumane skaidrojusi, ka iespēja vienlaikus būt abās frontes pusēs tikai palīdzot, jo viņa pārzinot situāciju un var veikt nepieciešamos uzlabojumus aģentūrā. Piemēram, šogad viņa apkopojusi viedokļus no rajonu lauksaimnieku apvienībām, lai netiktu ierobežots piena apjoms tiešajā tirdzniecībā. Pēc viedokļu apkopošanas vienkāršotas arī dzīvnieku pārvietošanas reģistrēšanas veidlapas. Tālāk par "viedokļu apkopošanu" Jerumane gan neiet, jo viņai nav juridiskās izglītības, lai iestrādātu grozījumus attiecīgajos dokumentos.
Aptaujājot vairākas lielas lauksaimnieku organizācijas un zemniekus, laikrakstam neesot izdevies iegūt Jerumanes kā profesionāles raksturojumu. Lauksaimnieki viņu ir pamanījuši kā "aktīvu" personu, bet konkrētus viņas panākumus nosaukt nevarēja. "Viņa cenšas darīt kaut ko, bet tā ar datu centru viss ir normāli," domā liellopu audzētāju asociācijas vadītājs Agris Veide. Līdzīgos ieskatos ir lielas piena saimniecības īpašnieks Juris Bērziņš: "Zinu, ka ir tāda kundzīte, bet neesmu redzējis, kā viņa darbojas."
Par viedokļu apkopošanu Jerumane pērn mēnesī datu centrā saņēma vidēji 400 latu uz rokas. Par darbu LOSP viņa atalgojumu nesaņem, taču viņai finansē komandējumus un ar tiem saistītos izdevumus. Komandējumos viņa devusies arī no datu centra. 2008.gadā par 525 latiem viņa brauca uz Briseli, bet par 780 latiem uz Norvēģiju. Braucienu uz Norvēģiju organizēja LOSP, kam šāda pieredzes apmaiņas organizēšana ir viens no peļņas veidiem. Lielāko daļu finansējuma LOSP saņem no ZM - šogad 125 000 latu.
Savai aizstāvībai Jerumane minējusi faktu, ka par LOSP priekšnieka vietnieci ievēlēta uz gadu un oktobrī viņai beigsies termiņš. Taču šī nav vienīgā viņas sabiedriskā aktivitāte. Jerumane ir LOSP dalīborganizācijas - Zemnieku federācijas - vadītāja. Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapa rāda, ka viņa ir arī Latvijas Zemnieku savienības Liepājas nodaļas priekšsēdētāja.
"Šajā gadījumā nepieciešams novilkt robežu. Sēdēt abās pusēs ir nepieņemami," skaidro korupcijas eksperte Inese Voika. Pretējā gadījumā nav saprotams, kā intereses konkrētā brīdī viņa pārstāv.
LETA
