Krīzē vainojamas bankas un to algotņi - īpašumu vērtētāji
Patiesie krīzes izraisītāji ir banku algotie nekustamā īpašuma vērtētāji, kuri par labu hipotekāro kredītu ņēmējiem īpašumus novērtēja pārāk augstu, uzskata vairāki nekustamā īpašuma tirgus eksperti.
Pēdējās dienās vairāku augstu zviedru valdības amatpersonu teiktais nav uztverams citādāk kā arvien pieaugošs spiediens uz Latviju. Īpaši zviedru banku sektoru ir satracinājis Latvijas premjera ierosinājums ierobežot banku iespējas piedzīt līdzekļus no neveiksmīgiem hipotekāro kredītu ņēmējiem. Ja tā notiks, "Swedbank" pārstāvji pat piedraudēja, ka pārskatīs savu biznesu Latvijā.
Te gan būtu jāatgādina par pašu banku lomu Latvijas ekonomikas nesaprātīgā karsēšanā.
Banku klerki bija „spīdošām acīm”
Nekustamā īpašuma kompānijas „NIRA fonds” valdes loceklis Vadims Markovs kasjauns.lv teica, ka bankas ir atbildīgas par izveidojušos situāciju. Par to liecina kaut vai tas, ka 2007. gadā, kad ASV jau bija jūtami krīzes aizmetņi, Latvijas bankas aktīvi dāļāja kredītus pa kreisi un pa labi. To var uzskatīt par ļaunprātību, jo toreiz vairāki finanšu analītiķi mūsu bankas brīdināja no iespējamā kraha.
Bankas piedāvāja pat kredītu 110% apmērā no mājokļa vērtības. Tas nozīmē – jo lielāka īpašuma vērtība, jo var saņemt lielāku kredītu. Savukārt patērētājs, neapzinoties iespējamās sekas, bija „kā traks” uz kredītiem.
Tā kā banku sektorā bija liela konkurence, tad kredītiestādes savā starpā cīnījās par kredītņēmējiem un noteica nesamērīgu lielu īpašumu vērtību. To veicināja arī banku iekšējā politika, jo banku darbiniekiem tika izvirzīts plāns, cik kredītu katram jāizsniedz – jo vairāk piešķirto kredītu, jo lielāka arī bankas klerka alga. Tagad banku ierēdņiem gan ir izvirzīts gluži pretējs plāns – izsniegt iespējami mazāk kredītu.
„Agrāk banku darbinieki ar spīdīgām acīm īpašumus vērtēja pārāk optimistiski, bet tagad pārāk pesimistiski,” rezumē Markovs.
Kredītņēmēji deva „visādas šokolādes”
Nekustamā īpašuma kompānijas „BaltHaus” mārketinga nodaļas vadītājs Sergejs Volvenkins kasjauns.lv teica, ka atbildība par nekustamā īpašuma burbuli ir jāuzņemas arī pašiem hipotekāro kredītu ņēmējiem. „Cilvēki paši banku vērtētājiem deva „visādas šokolādes”, lai viņu nokāroto īpašumu novērtē iespējasmi augstāk.
Pamatojums ir pavisam vienkāršs. Piemēram, ja īpašuma tirgus vērtība ir 100 000 latu un banka piešķir tikai 90% no tā, bet kredītņēmējam nav 10 000 latu ko iemaksāt, tad viņš ir ieinteresēts, lai īpašuma vērtību noteiktu ievērojami augstāku. Ja īpašumu novērtē par 200 000 latu, tad kredītņēmējam uzreiz rodas nauda par, ko samaksāt visu pirmo iemaksu 10% apmērā. Protams, visā šajā shēmā netika ņemtas vērā problēmas, kas vēlāk varētu rasties, atdodot aizņēmumu.
Volvenkins negrib piekrist, ka pie visām likstām ir vainojamas tikai un vienīgi bankas, bet tomēr saka: „To es nevaru ne noraidīt, ne apstiprināt. Man par to nav nekāda dokumentāla informācija.”
