Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

IZM gatavojas reorganizēt pusi no profesionālajām skolām

Sabiedrība
2009. gada 17. novembrī 16:01 2009. gada 17. novembrī 16:01
 
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz 2015.gadam ieplānojusi reorganizēt pusi no savā padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm, liecina IZM sagatavotā profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programma.

No pašreizējām 59 profesionālās izglītības iestādēm IZM piedāvājusi saglabāt 31, tai skaitā 11 kompetenču centrus, savukārt 18 skolas plānots nodot pašvaldībām, kuras tās apvienotu ar vispārējās izglītības vai interešu izglītības iestādēm.

Kurzeme

Esošo deviņu profesionālās izglītības iestāžu vietā Kurzemē IZM gatavojas saglabāt Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālā vidusskolu un Saldus profesionālo vidusskolu, savukārt uz Ventspils profesionālās vidusskolas iecerēts veidot kompetences centru ar specializāciju kokapstrādē, mehānikā un metālapstrādē, mašīnzinībās, enerģētikā un būvniecībā.

Otrs kompetences centrs Kurzemē atrastos Liepājā, apvienojot Liepājas Būvamatniecības vidusskolu, Liepājas Tūrisma un tekstila skolu un Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles profesionālo vidusskolu. Šis centrs specializētos būvniecībā, kokapstrādē, tekstiliju ražošanā, tūrismā un atpūtas organizācijā, viesnīcu un restorānu pakalpojumos, mehānikā un metālapstrādē, inženiermehānikā, mašīnzinībās un enerģētikā.

Savukārt Laidzes profesionālā vidusskola tiktu nodota vai nu pašvaldībai integrētās izglītības iestādes izveidei, vai arī kļūtu par Ventspils profesionālās vidusskolas filiāli. Līdzīgs liktenis sagaida arī Cīravas un Skrundas arodvidusskolas, kuras gan varētu kļūt par Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālās vidusskolas filiālēm.

Latgale

Uz esošo skolu bāzes Latgalē kompetenču centri savukārt tiks veidoti Daugavpilī un Rēzeknē. Daugavpils Kompetenču centru veidos Latgales Transporta un sakaru tehniskā skola, apvienota ar Daugavpils 1.arodvidusskolu un Daugavpils Tirdzniecības skolu, bet Rēzeknes Kompetenču centrs tiks radīts, Rēzeknes 14.arodvidusskolu apvienojot ar Rēzeknes Profesionālo vidusskolu.

Atsevišķu skolu statusu saglabās Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola un Višķu Profesionālā vidusskola. Savukārt Lūznavas, Dagdas un Zilupes arodvidusskolas būs jāpārņem pašvaldībām vai arī tās kļūs par Jaunaglonas arodvidusskolas vai Rēzeknes Kompetenču centra filiālēm.

Pašai Jaunaglonas vidusskolai iespējami vairāki nākotnes scenāriji: vai nu to pārņem pašvaldība integrētās izglītības iestādei, vai arī tai kā filiāles tiek pievienotas iepriekš minētās skolas un Preiļu arodvidusskola, vai arī tā pati kļūst par Rēzeknes Kompetenču centra filiāli.

Pašvaldībām tiks piedāvāta arī Viļānu 41.arodvidusskola un Latgales Amatniecības meistaru skola, kurām otrs iespējamais attīstības scenārijs ir kļūšana par Rēzeknes Kompetenču centra filiālēm. Savukārt par Višķu Profesionālās vidusskolas filiāli, iespējams, kļūs Bebrenes Profesionālā vidusskola.

Vidzeme

Vidzemē reformu rezultātā no 12 IZM padotības profesionālajām skolām tiktu atstātas sešas ar vienu kompetenču centru uz Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma un Jāņmuižas profesionālās vidusskolas bāzes. Cēsu Profesionālā vidusskola, Ērgļu arodvidusskola, Alsviķu Profesionālā vidusskola, Smiltenes tehnikums un Smiltenes Profesionālā vidusskola tiktu saglabātas kā atsevišķas iestādes.

Šādu statusu saglabātu arī Valmieras 36.arodvidusskola un Valmieras Pārtikas ražotāju vidusskola, vai arī, sadarbojoties ar Valmieras domi, tiktu veidots vienots kompetences centrs, nodrošinot sākotnējās profesionālās izglītības iespējas metālapstrādē, elektronikā un kokapstrādē.

Zemgale

Vērienīgākā profesionālo skolu optimizācija gaidāma Zemgalē, kur no esošajām septiņām arodskolām IZM padotībā plānots saglabāt divas, kas darbotos kā kompetenču centri. Pirmais no tiem tiktu veidots, Jelgavas Amatniecības vidusskolu apvienojot ar Jelgavas Amatu vidusskolu, bet otrais - uz Aizkraukles arodvidusskolas bāzes.

Saulaines Profesionālo vidusskolu un Zaļenieku arodvidusskolu varēs pārņemt pašvaldība, vai arī tās kļūs par Jelgavas Kompetenču centra filiālēm, bet VecbebruPprofesionālā vidusskola un Viesītes arodvidusskola, ja tās nepārņems pašvaldības, kļūs par Aizkraukles arodvidusskolas filiālēm. Savukārt Apguldes arodvidusskola tiks vai nu nodota pašvaldībai, vai pievienota Dobeles profesionālās izglītības iestādei.

Rīga

No sešām Rīgas reģiona esošajām skolām kompetences centru plānots veidot uz Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikuma bāzes, savukārt Bulduru Dārzkopības vidusskolu, Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu plānots atstāt kā atsevišķas skolas ar specializāciju noteiktās jomās. Toties reorganizācija sagaida Limbažu Profesionālo vidusskolu, kas vai nu tiks nodota pašvaldībai, vai arī kļūs par profesionālās izglītības iestādi pamatiemaņu apguvei būvniecībā, kokapstrādē un autotransportā.

No Rīgas pilsētā esošajām desmit profesionālās izglītības iestādēm plānots saglabāt astoņas, tai skaitā divus kompetenču centrus, no kuriem viens tiks veidots uz Rīgas Valsts tehnikuma bāzes, bet otrs - apvienojot Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolu ar Rīgas Purvciema amatu skolu un Rīgas Tūrisma un tirdzniecības skolu.

Savukārt kā atsevišķas skolas ar specializāciju noteiktās jomās tiktu noteiktas Rīgas 3.arodskola, Rīgas Amatniecības vidusskola, Rīgas Būvniecības vidusskola, Rīgas Pārdaugavas profesionālā vidusskola, Rīgas Stila un modes skola un Rīgas Tirdzniecības tehnikums.

Kā galvenos profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programmas uzdevumus IZM minējusi "cilvēkresursu papildinājuma" nodrošināšanu atbilstoši tautsaimniecības ilgtermiņa vajadzībām, kā arī demogrāfisko tendenču diktēto izglītības iestāžu kapacitātes samazināšanu, 2015.gadā nodrošinot mācību iespējas 27 400 audzēkņiem pašreizējo 35 500 vietā.

Viens no uzdevumiem ir pakāpeniska profesionālo skolu audzēkņu īpatsvara palielināšana vidējās izglītības posmā, proti, nodrošinot, ka aptuveni puse no audzēkņiem pēc pamatskolas beigšanas izvēlas mācīties profesionālās izglītības iestādēs.

Līdz ar to paredzēts apvienot tās iestādes, kuru darbību, pēc ministrijas domām, ir optimālāk nodrošināt ar vienotu administrāciju un infrastruktūru, konsolidēt programmas un veidot integrētas izglītības iestādes, piedāvājot pašvaldībām pārņemt izglītības iestādes, kuru piepildījums ir prognozējams mazāks par 50%.

Savukārt skolas, kuras netiks pakļautas reorganizācijai, IZM plānojusi renovēt un pilnībā aprīkot, tam paredzot papildu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un citu finansēšanas avotu līdzekļus. Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem līdz 2013.gadam šim mērķim no ERAF būtu nepieciešams novirzīt 242 miljonus latu, no kuriem 150 miljoni būtu nepieciešami ēku renovācijai un siltināšanai, 50 miljoni latu - ēku aprīkošanai, bet 42 miljoni latu - dienesta viesnīcu renovācijai.

Nākotnē IZM plānojusi arī mainīt profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas principus, paredzot, ka pašvaldības finansē visa veida izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus, bet valsts - šo iestāžu pedagogu algas. Tāpat paredzēts pilnveidot pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēmu, arī profesionālajā izglītībā ieviest finansēšanas modeli "nauda seko skolēnam" un izstrādāt jaunu Profesionālās izglītības likumu.

Jau ziņots, ka, pamatojoties uz 15.septembra valdības ārkārtas sēdes lēmumu, Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programma IZM valdībā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Citi šobrīd lasa

Sāra Fērgusone nav ielūgta uz prinča Filipa bērēm, bet atbalsta karalieni ik dienas
Kura zodiaka zīme ir paši labākie dārzkopji
Saeimas deputāts Bergmanis cīnās ar Covid -19
Pievienot komentāru

"Поняла, что я плохая девочка": Пугачева вспомнила, как впервые не пришла домой ночевать

"Я долго была невидимкой, а теперь меня увидели": Муцениеце счастлива, что развелась с Прилучным