Ungāru un lietuviešu piemērs Latvijai
Laikraksta „Financial Times” šodienas numurā Ungārijas finanšu ministrs Pēters Ocko (Peter Oszko) izteicies, ka Ungārija turpmāk vairs neizmantos Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu, jo uzskata, ka nepieciešamos resursus spēs aizņemties finanšu tirgos.
Ungārija ir izmantojusi 14 miljardus eiro no SVF atvēlētās kredītlīnijas 20 miljardu eiro apmērā. Protams, te jāatzīmē, ka Ungārijā ekonomiskais kritiens nav bijis tik smags kā Latvijā (valsts IKP pērn, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājies par 6,7 – 7 procentiem). Attiecīgi var teikt, ka starptautisko finanšu aprindu skatījums uz Ungāriju ir optimistiskāks nekā Latvijas gadījumā. Un tomēr tas ir interesants precedents, kad valsts izvēlas alternatīvu SVF-am aizdevēju.
Otrs stāsts saistīts ar ziņām, ka Latvijas ekonomika un mājsaimniecības varētu šovasar saņemt pamatīgu pliķi par 30 – 50% augstāku dabasgāzes tarifu formā. Latvijas ekonomikas atkarība no Krievijas dabasgāzes jau ir tik bieži cilāta tēma, ka jau apnicis. Tikmēr leiši, kuri ir līdzīgā situācijā, beidzot ķērušies pie šīs atkarības mazināšanas. Lietuvas parlaments aizvadītajā nedēļā nolēmis uzdot valdībai līdz šā gada 1.aprīlim sagatavot detalizētu plāna sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecībai. Te jāpiezīmē, ka, lai gan šādi termināļi un gāzes “atšķidrināšanas” infrastruktūra nav lēts prieks, tomēr tas rada iespēju gāzi saņemt kaut ko Āfrikas. Latvijā savulaik sašķidrinātās gāzes termināļa ideju virzīja kungi no “Iteras”, kas tā pati Krievija vien ir, savukārt Lietuvas gadījumā ir citādi. Varbūt Latvijai ir vērts “pieslēgties” kaimiņu projektam?
Māris Zanders
