Sabiedrība

Dīvainā nedēļa ar Māri Zanderu

Jauns.lv

Dīvainā nedēļa ar Māri Zanderu...
Veselības ministre Baiba Rozentāle atklāj modernizēto Onkoloģijas klīniku Stradiņa slimnīcas simtgades atklāšanas pasākumā.
Veselības ministre Baiba Rozentāle atklāj modernizēto Onkoloģijas klīniku Stradiņa slimnīcas simtgades atklāšanas pasākumā.

Vienu īsteni dīvainu lietu aizvadītajā nedēļā dzirdējām saistībā ar jauno ēku kompleksu Stradiņu slimnīcā. Projekts vērienīgs – ap 200 miljoniem latu. Pirmo jauno korpusu plānots pabeigt 2014.gadā, budžets šai daļai – 64 miljoni latu. No tiem 46 miljoni latu esot valsts garantēts kredīts. Paga, bet vai tad valdība pērn valsts galvojumus Veselības ministrijas projektiem “neiesaldēja”? It kā “iesaldēja”, bet nu Finanšu ministrija klāsta, ka Stradiņu gadījumā Rozentāles kundze esot sniegusi garantijas. Skan dīvaini, jo kādas garantijas var dot cilvēks, kas jau šī gada nogalē var neieņemt vairs ministra posteni. Izrādās, Rozentāle esot nosolījusies, ka, ja Stradiņi kredītu atmaksāt nespēšot, tad ministrija segšot no saviem resursiem (“Diena”, 19.02.2010.). Tas nozīmē, ka, ja Stradiņiem kaut kas neveiksies, tad par to reāli maksās citas Veselības ministrijas pārziņā esošās iestādes. Nav jau šaubu, ka Stradiņiem jaunas ēkas vajadzīgas, tomēr neliekas, ka tādēļ risks būtu jāuzliek arī uz medmāsas Liepājā vai ārsta Daugavpilī pleciem. Un, jāatkārtojas, vai Rozentāle nav padomājusi, ka viņas pēctečiem ministra postenī šāda shēma var nebūt pieņemama, tomēr viņi būs situācijas ķīlnieki?

Dīvains aizvadītajā nedēļā bija arī kāds Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) paziņojums. No PVD pārbaudītajiem pārtikas uzņēmumiem pērn pilnībā pārtikas drošuma prasībām atbilduši tikai ... 21% uzņēmumu. Hei! Vai nu jāsecina, ka bail veikalā vispār kādu vietējo pārtiku pirkt, vai arī, ka prasību ir nejēdzīgi daudz.

Deputāti interesējas par seksu

Par spilgtiem izteikumiem aizvadītajā nedēļā parūpējās Saeimas deputāti, kuri apsprieda tādu ļoti būtisku tēmu kā dzimumaudzināšana skolās. Bijušais pedagogs, tagad deputāts Dzintars Ābiķis atzina, ka daudzi skolotāji skolēnu klātbūtnē pat nespēj izrunāt vārdu “prezervatīvs”. Iepriecināja arī PCTVL pārstāvošais deputāts Nikolajs Kabanovs, kurš iepriecināja publiku ar mazliet noslēpumainu vēsti: “Laukos dzimumattiecības notiek nevis vienkārši, bet ļoti vienkārši”... Ar sirdi plosošu atklātību izcēlās “Jaunā laika” pārstāve Inguna Rībena: “No veselības mācības grāmatas es savos 53 gados pirmo reizi uzzināju, ka ir trīs veidu prezervatīvi – anālam, orālam un vaginālam seksam. Mani šokē informācijas tiešums, turklāt tā ir pusaudžiem nevajadzīga.” (“Latvijas Avīze”, 19.02.2010.)

Saeimā, apspriežot jautājumu par dzimumaudzināšanu, deputāte Inguna Rībena uzzināja daudz ko jaunu.
Saeimā, apspriežot jautājumu par dzimumaudzināšanu, deputāte Inguna Rībena uzzināja daudz ko jaunu.

Gadās arī interesanti atklājumi... Ieskatoties valdības 23.februāra sēdes likumprojektā nosaukums “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumos Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis"” nelikās sevišķi daudzsološs. Tomēr uzzināju, ka principā ikvienam ir tiesības pieprasīt Valsts Kancelejā valdības sēdes vai Ministru kabineta komitejas sēdes audioierakstu (201.pants). O, šādu iespēju noteikti izmantošu un rekomendēju arī citiem.

Jo, jāsaka, pat lasot sagatavotos dokumentus, nereti skaidrību par jautājumu iegūt grūti. Piemērs: tajā pašā valdības sēdē tiek skatīts jautājums par zemes vienības “Stūrmaņi” Olaines novada Olainas pagastā nodošanu Aizsardzības ministrijas valdībā. Cik var saprast pēc anotācijas, vietējai pašvaldībai īpašums tā īsti nav vajadzīgs, pašvaldība neiebilst, tomēr būtu interesanti uzzināt, ko mūsu militāristi darīs ar šiem 4 hekāriem. Jādomā, ka ir kaut kādi uzturēšanas izdevumi, tātad nevarētu taču būt, ka šīs platības vienkārši turēs tāpat vien... Taisīs poligonu? Samazināta budžeta apstākļos?

Kāds interesants skaitlis. Ekonomikas ministrija nākamajā nedēļā prezentēs “Informatīvo ziņojumu par situāciju testēšanas un sertificēšanas jomā”. Un ko mēs redzam? Mazajā Latvijā ir 38 dažādas sertificēšanas institūcijas un 38 inspicēšanas institūcijas. Skaits ievērojams, turklāt, kā atzīst ministrija, lielākoties tās ir privātas firmas, attiecīgi tās nevar “saīsināt” ar politisku lēmumu. Taisnība, bet uzraugi un vērtētāji nebūtu tik raženi sapumpurojušies, ja nebūtu dažādi prasību un normatīvu no valsts puses. Līdz ar to ministrijas teksts “samazināt administratīvo slogu komersantiem atbilstības novērtēšanas jomā nav iespējams” nav gluži korekts.

Māris Zanders/ Foto:LETA