Zanders: dīvainības Latvijas attiecībās ar aizdevējiem
Šonedēļ Finanšu ministrijas interneta mājas lapā kļuva pieejams lasīšanai Saprašanās memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku otrais papildinājums.
Papildinājuma pamattekstā lasām: “Nosacījumu ievērošana strukturālo reformu jomā nav vienmērīga, tomēr ir labi sasniegumi reformu īstenošanā izglītības un veselības nozarēs...”. Neapšaubot, ka pārmaiņas izglītības un veselības nozarēs tiešām notiek, tomēr liekas ļoti, maigi izsakoties, optimistiski apgalvot, ka ir tieši “labi sasniegumi”. Līdz ar to rodas zināmas bažas par aizdevēju kompetenci par Latvijā reāli notiekošo (vai arī viņu patiesajiem nolūkiem).
Otra piezīme saistīta ar termiņu ievērošanu no Latvijas puses. Tātad apskatāmā otrā papildinājuma 1.pielikumā (Īpašie ekonomikas politikas kritēriji) lasām valdības apņemšanos “līdz 2010.gada februāra beigām veikt pasākumus, lai paaugstinātu publisko iepirkumu efektivitāti...” Šo nedēļu, ja nekļūdos, var uzskatīt par februāra beigām, tomēr, vismaz spriežot pēc publikācijām presē, visādu nebūšanu un skandālu iepirkumos nav kļuvis būtiski mazāk. Jāsaka, ka arī citi termiņi, kas nosprausti dažādu uzdevumu veikšanai virknē gadījumā neliekas reāli. Tas savukārt rada jautājumu, cik disciplinēti mūsu amatpersonas patiesībā izturas pret saviem solījumiem, cik lielā mērā tas nozīmē neskaidrību un neziņas atmosfēras saglabāšanos.
Trešā piezīme atkal būtu akmentiņš aizdevēju dārziņā. Proti, minētajā 1.pielikumā Latvijai noteiktas summas, kas izmaksājamas 2010.gada ietvaros, piemēram, no Eiropas Sociālā fonda. No vienas puses, doma skaidra: lai mūsu puse nemuļļājas un Eiropas fondu līdzekļi savlaicīgi sasniedz mērķa auditoriju. No otras puses, zinot mūsu bāleliņus, tā ir diezgan riskanta pieeja: vajag izmaksāt 66 miljonus no Eiropas Sociālā fonda? Nav problēmu, “apgūsim”! Eh, vai nu maz ir bijis dažādu skandālu un Valsts Kontroles atzinumu par Eiropas naudas izmantošanu...
Tomēr Latvijā dzīvojošo vairākumam, iespējams, svarīgākais ir valdības solījums aizdevējiem līdz jūnija beigām, tātad faktiski tuvāko mēnešu laikā sagatavot izmaiņas pensiju sistēmā (ieviešanai jau 2011.gadā) un sociālās apdrošināšanas pabalstu sistēmā (ieviešanai 2012.gadā). Nez kādēļ liekas, ka izmaiņas nebūs virzienā, ka valsts kļūs devīgāka, drīzāk jau otrādi, kaut ko atkal “griezīs”. Jā, bet ko tieši? Saprotams, ka rets politiķis gatavs neilgi pirms vēlēšanām nest sliktas ziņas, tomēr šī nu ir tēma, kur skaidra valoda būtu ļoti nepieciešama.
