Miglošanas dēļ masveidā iet bojā bites
Dānijas uzņēmējiem piederošs uzņēmums Zemgalē pārkāpj noteikumus, indējot kukaiņus, - miglojot rapšus, bojā iet bites. Latvijas Biškopības biedrība ir gatava vērsties tiesā.
Miglošana veikta bišu un citu derīgo kukaiņu aktīvas lidošanas laikā, tādējādi uzņēmums SIA "Lauku Agro" pārkāpis pesticīdu lietošanas noteikumus, kas nosaka, ka miglošanu drīkst veikt tikai nakts stundās, kad derīgie kukaiņi - bites, kamenes, zemesbites u. c. - devušās pie miera. Turklāt miglošana iepriekš saskaņojama ar apkaimes biškopjiem, raksta "Latvijas Avīze".
Pēc Biškopības biedrības pārstāvja Artura Grudovska aprēķiniem, SIA "Lauku Agro" nevērīgās attieksmes dēļ cietuši vismaz četri apkaimes biškopji un apmēram 100 bišu saimes.
"Bez kaitēkļu indēšanas rapsi izaudzēt nevar, biškopjiem ar to jārēķinās, tādēļ bišu stropi būs jāaizvāc!" - šādu brīdinājumu no dāņiem piederošā uzņēmuma SIA "Lauku Agro" pārvaldnieka Ilvara Strazdiņa saņēmis Auces novada Īles pagasta biškopis Laimonis Alutis.
Brīdinājumu Alutis saņēmis dienu pēc tam, kad blakus viņa mājai esošajā rapša laukā bez iepriekšēja brīdinājuma "Lauku Agro" jau veica miglošanu pret kaitēkļiem.
Grudovskis, kurš pats papildus biškopībai nodarbojas ar laukaugu audzēšanu, skaidro, ka lauki migloti ar insekticīdu "Aktar", kas ir tā sauktais sistēmas iedarbības preparāts, kas spēj kaitēt ne tikai bitei, kas to uzņem miglošanas laikā, bet arī pakāpeniski izposta bišu saimi. "Aktar" iedarbības laiks ir no divām līdz trim nedēļām, un šajā laikā bites rapšos ievāc faktiski saindētus ziedputekšņus, ar kuriem tiek barotas jaunās bites.
"Aktar" preparātu aizliegts lietot uz ziedošiem augiem, tātad - nav izmantojams rapša miglošanai. Savukārt "Fastak" ir īslaicīgas pieskares iedarbības preparāts, kas nogalina kukaiņus, kuri ar šo indi saskaras tieši miglošanas laikā. Šā iemesla dēļ "Fastak" drīkst lietot uz ziedošiem augiem, bet nedrīkst to izmantot dienas laikā, kad augos atrodas derīgie kukaiņi - apputeksnētāji.
SIA "Lauku Agro" pārvaldnieks Ilvars Strazdiņš savukārt norāda uz "biškopju negodīgumu", jo viņi nevienu - ne uzņēmumu, ne vietējo pagasta pārvaldi - neesot informējuši, kur atrodas dravas. "Ja godīgi, es nezināju, ka tur ir bites. Es šeit strādāju nu jau septiņus gadus, līdz šim problēmu nav bijis," skaidro Strazdiņš un piebilst, ka "ir jāmēģina sadzīvot", tāpēc piedāvājis sarunu ceļā atrisināt problēmas ar biškopjiem, paužot gatavību kompensēt viņiem radušos zaudējumus.
"Pēc notikušā bija atbraucis Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), izgājām cauri miglošanas plānam, un secināju, ka visu esmu izdarījis pareizi. Jā, bites ir gājušas bojā, bet pēc likuma es neko lielu neesmu pārkāpis. Es biju pārliecinājies, ka bišu uz lauka nav," skaidro Strazdiņš.
Strazdiņš arī atzīst, ka saimnieko vēl četros uzņēmumos, kuru apstrādātās zemes platības esot apmēram 4000 ha, un tās atrodas Džūkstes, Jaunbērzes, Dobeles un Auces apkaimē. Tur problēmu ar biškopjiem neesot.
Biškopības biedrībai līdz šīs nedēļas sākumam par zaudējumiem, ko nodarījis "Lauku Agro", ziņojuši jau četri biškopji. Biedrība turpina apzināt cietušos, par notikušo sniegusi papildu informāciju VAAD, kā arī gatavojas tiesu darbiem.
Vienlaikus Biškopības biedrība jau izdara pirmos aprēķinus par zaudējumiem. Tā kā vēl nav precīzi zināms, ar ko lauki migloti, aprēķini ir aptuveni. Ja lauki indēti ar "Fastak", biškopji iegūs par 20 līdz 30 kg medus no saimes mazāk. Ņemot vērā pašu zemāko medus iepirkuma cenu vairumtirdzniecībā Ls 1,70 par kg, zaudējumi no saimes būs Ls 34 līdz Ls 51. Ja lauki migloti ar "Aktar", zaudējumi būs daudz lielāki.
Jebkurā gadījumā biškopjiem jārēķinās arī ar morāliem zaudējumiem.
Pats galvenais jautājums, - cik tīrs ir no miglotajiem rapšiem iegūtais medus - pašlaik ir bez atbildes. Tikai vakar Pārtikas un veterinārais dienests devās pie biškopja noņemt paraugus. Lai atklātu pieminēto insekticīdu atliekvielas produktā, paraugus nāksies nosūtīt uz kādu no ES valstu laboratorijām, jo Latvijā šādus izmeklējumus neveic. Atbildi nāksies gaidīt vismaz trīs nedēļas.
Arī Biškopības biedrības un VAAD noņemtie paraugi ir nosūtīti izmeklēšanai ārpus valsts robežas.
Par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpumu uzņēmumam var tikt piemērots sods no Ls 10 līdz 500. Cik liels tas konkrēti būs, VAAD vēl tiekot lemts.
VAAD arī pabaudījis šī un vēl triju citu saistīto uzņēmumu noliktavas. Dienests konstatējis, ka uzņēmums šogad ir iegādājies un lietojis preparātu "Fastak", bet "Aktar" nav atrasts.
PVD informē, ka pērn valsts uzraudzības programmas ietvaros pesticīdi meklēti kopskaitā 184 paraugos, tajā skaitā sešos medus paraugos. Pesticīdi medū nav atrasti, tie konstatēti tikai divos burkānu paraugos. Šogad plānots izmeklēt 177 paraugus, tajā skaitā 13 medus paraugus.
Kopumā gan Latvijas zemnieki esot samērā apzinīgi ķimikāliju lietotāji. VAAD speciāliste Pluce teic, ka ik gadu no tūkstošiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas gadījumu dienests saņemot tikai vidēji desmit sūdzību. Lielākā daļa no tām ir biškopju iesniegtās, un pārsvarā tās ir pamatotas.
