Tiesa liek Latvijas Bankai maksāt „Bankas Baltija” likvidatoram 60 miljonus latu

­

No LB par labu valstij piedzīta arī valsts nodeva un tiesāšanas izdevumi 32 270 lati, savukārt BB būs jāsamaksā ar lietu saistītie izdevumi 18 150 lati.

Valsts interešu aizstāvis Romualds Vonsovičs žurnālistiem sacīja, ka spriedums noteikti tiks pārsūdzēts. Savukārt "BDO" advokāts Vairis Brīze atzina, ka likvidators ir apmierināts ar spriedumu daļā, ar kuru prasība ir apmierināta, taču nav apmierināts par daļas prasības noraidīšanu. Par to, vai spriedumu pārsūdzēt noraidītajā daļā, tiks izlemts pēc iepazīšanās ar motivētu sprieduma tekstu.

"Tā ir nauda, kas tiks izmaksāta noguldītājiem rindas kārtībā," par summas izlietošanu solīja Brīze, gan atzīmējot, ka nauda tiks izmaksāta tikai tad, ja spriedums stāsies likumīgā spēkā, jo pašlaik likvidatoram naudas nav. "Šobrīd bumba ir LB pusē, jo tikai no tās ir atkarīgs, vai un kad noguldītāji saņems savu naudu," cilvēkiem cerību deva advokāts.

Uz sprieduma pasludināšanu bija pulcējies prāvs bariņš BB noguldītāju, kuri vēl pirms sprieduma pasludināšanas ekspresīvi pauda savu nostāju, kādu lēmumu tiesai vajadzētu paziņot. Pēc sprieduma pasludināšanas noguldītāji pauda prieku un daži pat gatavojās doties šo notikumu nosvinēt.

Spriedumu 20 dienu laikā no 26.oktobra būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Rīgas apgabaltiesa prasību sāka izskatīt šā gada 22.jūnijā. Vairākas dienas tiesas sēdēs tika uzklausīti gan prasītāja advokātu Viktora Tihonova un Vaira Brīzes argumenti, kuri zaudējumu piedziņu pamatoja ar valdības 1995.gada memorandu par noguldījumu garantēšanu BB, tiesību aktiem par kompensācijām noguldītājiem, kā arī LB pieļauto nepienācīgo "sistēmiski svarīgākās" bankas uzraudzību, gan valsts aizstāvja advokāta Romualda Vonsoviča pozīcija, kurš sacīja, ka valsts "nekādā veidā neatzīst prasību pilnībā, ne par vienu santīmu", kā arī atzīmēja, ka BB likvidatora prasībai ir iestājies desmit gadu noilguma termiņš.

Tiesas procesa gaitā liecības par 1995.gada notikumiem ap tolaik par sistēmiski svarīgāko nodēvēto BB sniedza bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kādreizējais valsts kontrolieris Raitis Černajs, bijušais Ministru prezidents Māris Gailis un tā laika Latvijas Bankas vadītājs, tagadējais finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Apgabaltiesa 28.septembrī uzklausīja prasītāja advokātu Viktora Tihonova un Vaira Brīzes, kā arī valsts interešu aizstāvja advokāta Romualda Vonsoviča izteiktās replikas, un tiesnese Līga Blūmiņa devās pieņemt spriedumu.

LETA jau ziņoja, ka 2007.gada 31.janvārī tiesvedība BB likvidatora prasības lietā tika apturēta pēc centrālās bankas lūguma līdz brīdim, kamēr spēkā būs stājies spriedums tā saucamajā BB krimināllietā, kurā tika apsūdzēti bijušais bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents, bijušais BB prezidents Tālis Freimanis un Alvis Līdums.

Spriedums BB krimināllietā, kurā Lavents un Freimanis atzīti par vainīgiem daļā viņiem inkriminēto noziegumu, stājās spēkā 2009.gada 30.aprīlī un pēc tam tiesvedība BB civillietā tika atjaunota.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta 2007.gada nogalē Laventu un Freimani atzina par vainīgiem lielākajā daļā viņiem inkriminēto noziegumu.

Abiem tika piespriesti reāli cietumsodi, taču apsūdzētajiem netika piemērota prokurora prasītā mantas konfiskācija. Bijušais SIA "Birojs L&A" direktors Alvis Līdums, kurš bija apsūdzēts par naudas piesavināšanos grupā ar Laventu, tika pilnībā attaisnots.

Laventam AT negrozīja iepriekš Rīgas apgabaltiesā piespriesto septiņu gadu un septiņu mēnešu cietumsodu. Viņam arī piemērots aizliegums piecus gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Freimanim AT cietumsodu toreiz nedaudz samazināja, piespriežot piecu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu un aizliegumu trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Tiesa apmierināja divas civilprasības pret Laventu par kopumā 20 miljoniem latu. Par labu AS "Latvenergo" no Laventa tika nospriests piedzīt astoņus miljonus latu un par labu AS "Latvijas Kuģniecība" - 12 miljonus latu.

LETA/foto:LETA

­