Šodien Rīgā atzīmē Jesajas Berlina 102.dzimšanas dienu
Šodien ar vairākiem pasākumiem atzīmēs politikas teorētiķa, pasaulslavenā rīdzinieka Jesajas Berlina 102.dzimšanas dienu, liecina informācija Jesajas Berlina asociācijas mājaslapā.
Plkst.14 notiks apaļā galda diskusija "Vēsture un atmiņas" vēstures un atmiņu lomu mūsdienu politikā un sabiedriskās domas veidošanā, jo īpaši Latvijā. Diskusiju vadīs Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks. Diskusija notiks latviešu valodā ar tulkojumu angliski.
Plkst.15 Mazajā ģildē notiks neformāla lekcija "Mans vārds ir Jesaja Berlins, un es nāku no Rīgas", ko lasīs redaktors un literārais pilnvarnieks doktors Henrijs Hārdijs. Lekcija paredzēta angļu valodā ar tulkojumu latviski.
Plkst.18 - "Liberālisma prieki". Trešo ikgadējo Berlina Rīgas piemiņas lekciju lasīs rakstnieks, akadēmiķis un publicists Ians Buruma. Lekcija būs angļu valodā ar tulkojumu latviski.
1909.gada 6.jūnijā Rīgā dzimušais sers Berlins (1909-1997) ir viens no 20.gadsimta otrās puses redzamākajiem politiskajiem domātājiem, kura intelektuālais mantojums pieskaitāms mūsdienu politikas teorijas zelta fondam.
Berlins ir viens no slavenākajiem rīdziniekiem. Viņa izstrādes par politisko brīvību, vērtību plurālismu un citām problēmām joprojām ir plaši diskutēts temats politikas zinātnieku vidū, tāpat kā Berlina uzskati par dažādiem praktiskās politikas jautājumiem nodarbina mūsdienu politiķus un politikas plānotājus.
Viņš piedzima turīga ebreju koku tirgotāja ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā Berlina ģimene bija spiesta emigrēt uz Krieviju. Latvijā ģimene atgriezās 1920.gadā, bet jau 1921.gadā izlēma pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Anglijā, kur sākas Berlina akadēmiskā karjera.
Laikā, kad Berlins sāka aktīvu akadēmisko un sabiedrisko darbību, Latvija jau bija okupēta, tomēr sava mūža garumā Berlins uzskatīja sevi par piederīgu Baltijas valstīm un Rīgai, interesējies par šo zemju likteni un bieži centies atgādināt saviem laikabiedriem par Baltijas piederību Eiropai.
Berlins savos rakstos un intervijās vairākkārt pievērsies Baltijas problemātikai, norādot uz eiropeiskas sabiedrības un politikas potenciālu šajā reģionā.
