Sorosa fonds norobežojas no skandāla ar studentu līderi

Kā ziņots, Latvijas Studentu apvienības vadītājam Edvardam Ratniekam kāds vārdā neminēts, bet pazīstams cilvēks esot zvanījis 27.maija vakarā un informējis, ka prezidents plāno rosināt Saeimas atlaišanu. Ratnieks esot mudināts rīkot protestus ar mērķi "padzīt lielos oligarhus". Cilvēks, kurš esot teicis, ka ir saistīts ar Sorosa fondu, esot solījis lielus labumus gan studentu līderim, gan masu akciju dalībniekiem. Pēdējiem esot solīta Sorosa apmaksāta bezmaksas ēdināšana un dzirdināšana.

Vēlāk jau pēc Saeimas atlaišanas viņam esot bijusi saruna klātienē ar pirmā zvanītāja paziņu - Jāni no RJA. Saruna esot notikusi par gaidāmajiem notikumiem politikā, kā arī Jānis esot izteicies, ka "apvienība" (iespējams, domāta studentu apvienība) "naudiņu" var dabūt, "cik tev vajag", no Sorosa vai Berezovska.

Ratnieks ir Latvijas Zaļās partijas biedrs. Pats viņš gan apgalvo, ka partijā esot vien "de iure", bet ne "de facto".

Griķis skaidroja, ka ar Ratnieku ir sazinājies, jo vēlējies noskaidrot, kāds ir studentu pašreizējais noskaņojums. Viņš ar studentu protesta akciju organizēšanu vēlējies panākt lielāku atklātību valstī, lai noskaidrotu situāciju ar "Parex banku" un Kirgizstānas gāztā diktatora Kurmanbeja Bakijeva naudu, kā arī to, kas notika ar Latvijas cukura rūpniecību. Motivācija kaut ko valstī mainīt viņam esot radusies pēc vairākkārtējas viesošanās ārzemēs, taču viņš vēl esot pārdomu procesā, kādu Latviju viņš vēlas veidot.

RJA students norādīja, ka ir nevalstiskās organizācijas "International Youth Union" prezidents un ka runā tās vārdā. Šajā organizācijā esot ap 30 cilvēku, kuri atbalsta viņa iniciatīvu. Ar "Sorosa fondu Latvijā" viņš par savām aktivitātēm neesot kontaktējies, bet esot iecerējis tikt pie Džordža Sorosa starptautiskā fonda līdzekļiem, kontaktējoties ar bijušo fonda darbinieku no ASV. Šis darbinieks esot izteicis iespēju Latvijas aktīvistus savest kopā ar "lieliem cilvēkiem" ar mērķi īstenot atklātību un demokrātiju veicinošas reformas. Tomēr sarunas laikā ar Ratnieku viņš ir pieminējis arī vairākus citus potenciālos naudas avotus, kurus gan nevēlējās konkretizēt.

Griķis uzsvēra, ka telefonsarunas laikā "izteiktā pareizā prognoze par to, ka tiks rosināta Saeimas atlaišana", esot laimīga sagadīšanās. Ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V) vai kādu citu politiķi viņš personīgi neesot runājis, bet centies sazināties ar viņiem caur citām personām, kuras RJA students nenosauca. "Neatkarīgajā" teikts, ka Griķis esot apgalvojis, ka ir pielicis lielas pūles, lai pārliecinātu "Vienotības" vadītājus par atbalstu Saeimas atlaišanai: "Braucu ar taksometru no Igaunijas un visu ceļu zvanīju visiem pēc kārtas, sākot ar [premjerministra Valda] Dombrovska preses sekretāru, beidzot ar Āboltiņu, un skaidroju, ka tā vajag. Izklausījās tā, ka viņa sāks raudāt."

Viņš skaidroja, ka Ratnieks ir pārpratis viņa teikto un puse viņa sniegtās informācijas esot "apgriezta otrādi", un par izveidojušos situāciju viņam ir liels pārsteigums. Piemēram, rakstā minētā Briseles direktīva nevis nāk uz Latviju, bet šeit jau esot nonākusi. Viņš gan nevarēja uzreiz ar pārliecību nosaukt, kura organizācija ir pieņēmusi šo dokumentu. "Neatkarīgā" šodien vēstīja, ka saskaņā ar Jāņa teikto "pēc kādiem diviem mēnešiem no Briseles atnāks direktīva ieviest abas valodas". Jānis arī prognozējis, ka no šīs direktīvas pildīšanas nebūs gandrīz nekādu izredžu izvairīties, jo, "ja taisa politiskas jukas, nu tā, pietiekami, lai viens otru apbižotu", tad Brisele "uz mums spiedīs, lai mēs paši kaut kā tiekam galā".

Komentējot laikrakstā minēto, ka viņš ir dižojies ar daudzām papīra banknotēm, viņš norādīja, ka rokās turētā naudas summa bijusi mazāka par 100 latiem un ka viņš tā parasti glabā naudu. Ar LSA vadītāju viņš sākumā sazinājies caur starpnieku, jo pēdējais esot labāk pazinis Ratnieku.

Viņš norādīja, ka viņa aktivitātēm nav nekādas saistības ar RJA, un pieļāva iespēju, ka rīt par visu situāciju sniegs plašāku informāciju.

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien žurnālistiem sacīja, ka ir izlasījis šo rakstu, taču tas ir bijis "tik samudžināts", ka prezidents neesot neko sapratis. Viņš norādīja, ka viņam nav nekādas saistības ar šo situāciju un ka tas ir jautājums raksta autoriem un avīzei, kura to publicējusi.

Kā ziņots, "Sorosa fonds Latvija" (SFL) noraida viņu saistīšanu ar it kā notikušu naudas piedāvāšanu studentu līderim, lai viņš pēc prezidenta Valda Zatlera paziņojuma par Saeimas atlaišanas rosināšanu organizētu protesta akcijas, šodien žurnālistiem sacīja SFL izpilddirektors Andris Aukmanis.

Aukmanis preses konferencē norādīja, ka "SFL nepiedalās un nefinansē politiskās partijas, politiķus, manifestācijas, vai kaut kādas kampaņas" un ka organizācija sniedz atbalstu pilsoņu līdzdalībai politiskos procesos. Viņš uzsvēra, ka neviens SFL nav piedāvājis finansiālu atbalstu šādām politiskām spēlēm un runa esot par stāstu, kurā citi cilvēki savā sarunā piesauc "Sorosa fondu Latvija".

SFL neesot reaģējis uz jau septiņus astoņus gadus ilgu nomelnošanas kampaņu, taču šoreiz jutis, ka "ir pārkāpta sarkanā līnija", sacīja Aukmanis. Viņš norādīja, ka nepazīst publikācijā minēto Jāni, taču ir uzzinājis, ka tas ir Jānis Griķis, un sazinājies ar viņu. Aukmanis no Griķa uzzinājis, ka viņš pārstāv kādu nevalstisku organizāciju, kura vēlējusies iegūt finansējumu politiskām darbībām no Sorosa fonda un miljonāra Borisa Berezovska.

Preses konferencē klātesošais Ratnieks izteicās, ka viņu pilnībā nav pārliecinājuši SFL skaidrojumi. Viņš gan ir pieļāvis, ka notikušās sarunas ar viņu varētu būt provokācija, tomēr uzskatījis par nepieciešamām tās publiskot. Viņš atteicās nosaukt pazīstamo cilvēku, kurš ar viņu sazinājās telefoniski.

RJA Studentu asociācija (SA) ir paziņojusi, ka Ratnieks, sasaistot RJA SA ar politiskajiem procesiem, ir diskreditējis sevi kā neatkarīgs studentu interešu pārstāvis. RJA SA uzskata, ka pēc šādas rīcības Ratniekam ir jāatkāpjas no sava amata.

Studentu pašpārvalde uzsver, ka tā ir apolitiska organizācija, kura neatbild par katra studenta personīgi pausto viedokli un politiskajiem uzskatiem. "Esam ieinteresēti izglītības līmeņa celšanā un tikai ar izglītību saistītajos jautājumos. RJA SA vārdā nekad nav izteikti aicinājumi iesaistīties politiskajos procesos," teikts paziņojumā.

Publikācijā minētais Jānis avīzē aprakstītās sarunas laikā nav ieņēmis nekādu RJA SA amatu un līdz ar to nevarēja paust RJA SA viedokli, tāpēc RJA SA neuzņemas atbildību par iespējamās sarunas saturu, par kuru atbild attiecīgā persona pati.

Aģentūrai LETA šodien zvanīja arī kungs, kurš stādījās priekšā kā krievu miljonāra Berezovska izveidotā Starptautiskā Pilsonisko brīvību fonda vadītājs Aleksandrs Goldfarbs, kurš uzsvēra, ka Berezovska nauda nekādām aktivitātēm Latvijā nav dota. Fondam gan nesen esot zvanījuši "kaut kādi cilvēki no Rīgas", "studentu aktīvisti", un lūguši finansiālu palīdzību it kā Zatlera darbības atbalstam, taču organizācijas pārstāvji to novērtējuši kā provokāciju un sarunas neesot turpinājuši.

Kā uzsvēra Goldfarbs, kopš 2005.gada, kad Berezovskis tika iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā, viņš jebkādu darbību mūsu valstī ir pārtraucis. Līdz tam gan Berezovska fonds Latvijā esot ieguldījis 0,5 līdz 1 miljonu dolāru - pārsvarā kultūras projektos.

Kā ziņots, Valsts prezidents Valdis Zatlers 28.maijā paziņoja par lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu.