Svētceļnieki uz Aglonu devušies arī no Rīgas, Jelgavas un Saldus

Saldus svētceļnieki pirms nonākšanas Aglonā, ceļos caur Bruknu, bet no Rīgas šodien ceļā devās Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles un Rīgas Vissvētākās Trīsvienības draudžu grupas.

Jau otro dienu turpinās svētceļojums no Valmieras, un svētceļnieku grupas vadītāja Ausma Benuše pavēstīja, ka nepilno 30 cilvēku pulku veido pārsvarā jaunieši un ka svētceļnieki dienā vairākas stundas velta lūgšanām. Dalībnieki "lēnām ieiet [svētceļojuma] ritmā, lēnām iešūpojas" un patīkami pavada laiku, piebilda Benuše.

Viņa skaidroja, ka 31.jūlijā svētceļnieki "dabūja sakarst", ejot 30 kilometrus garu ceļa posmu līdz Raunai. Pasākuma laikā arī lija lietus, taču "svētceļnieki ir visam kam sagatavojušies, tā kā tas mums galīgi netraucēja, drīzāk tā bija tāda veldzīte". Šovakar pie svētceļniekiem ieradīsies priesteris, kurš vadīs misi Drustu baznīcā.

Kā ziņots, 31.jūlijā sākās svētceļojums no Valmieras, bet no galvaspilsētas uz Aglonu šajā dienā ceļā devās Rīgas Svētā Franciska draudzes grupa.

No Liepājas un Ventspils 27.jūlijā ceļā uz Aglonu devušies vairāk nekā 50 svētceļnieki.

No Liepājas izgāja aptuveni 40 svētceļnieki. Šāds svētceļnieku skaits bijis arī iepriekšējos gados, informēja Liepājas svētceļnieku grupas vadītājs priesteris Mariušs Kempa, piebilstot, ka pa ceļam uz Aglonu viņiem varētu pievienoties arī svētceļnieki no citām pilsētām.

Starp svētceļniekiem pārsvarā ir jaunieši vecumā ap 20 gadiem, taču ir arī vecāka gadagājuma cilvēki.

Savukārt no Ventspils izgāja aptuveni 20 cilvēku liela svētceļnieku grupa. Tiesa, tikai aptuveni puse no viņiem plāno iet līdz pašai Aglonai, bet pārējie pavadīs svētceļniekus nelielu ceļa posmu. Ventspils grupas vadītājs priesteris Marcins Virkovskis atzina, ka šogad svētceļnieku ir mazāk nekā dažos iepriekšējos gados. Daudzi esot vēlējušies doties svētceļojumā, bet nav varējuši šo ieceri īstenot darba pienākumu vai kādu citu iemeslu dēļ.

Kopā ar Ventspils grupu šogad svētceļojumā devies arī Liepājas un Kurzemes bīskaps Vilhelms Lapelis. Pirmajā dienā svētceļnieku grupa bija plānojusi noiet 25 kilometrus. Jaunākajam svētceļniekam Ventspils grupā esot 12 gadi, vecākajam - 75.

Jau ziņots, ka 27.jūlijā sākās šogad pirmie svētceļojumi uz Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā.

Šogad internetā ikviens varēs sekot līdzi, kā no Ventspils, Liepājas, Valmieras, Rīgas un citām Latvijas vietām Aglonai tuvojas 12 svētceļnieku grupas, kas mugursomās līdzi būs paņēmušas GPS uztvērēju, informēja Latvijas RKB Informācijas centrā.

Ikviens interesents varēs novērot grupu faktisko atrašanās vietu, pārvietošanās ātrumu un virzienu tīmekļa vietnē "www.kurtuesi.lv/sekot/svetcelojums".

Svētceļojums Aizkraukle-Aglona, kurā piedalīsies Aizkraukles katoļu draudze un kopiena "Emmanuel", sāksies 5.augustā.

Nākamajā dienā no Ludzas izies Rīgas Kristus Karaļa draudzes grupa, īpaši aicinot tai pievienoties Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja, Jaunciema un Mežaparka iedzīvotājus. Plašāka informācija par katru no svētceļojumiem pieejama mājaslapā "www.katolis.lv". Tur var noskaidrot atbildīgo, pie kura interesēties par dažādiem jautājumiem, piemēram, kā Rīgas Kristus Karaļa draudzes grupa plāno nokļūt līdz Ludzai un no kuras vietas pilsētā ir iecerēts sākt svētceļojumu.

Velosporta cienītājiem ir iespēja doties "Velo svētceļojumā Kolka-Talsi-Aglona 2011", kas arī sāksies 6.augustā.

Visām minētajām svētceļnieku grupām būs iespējams pievienoties kādā no ceļa posmiem.

Vairākas grupas par savu moto ir izvēlējušās šī gada Pasaules jauniešu dienu devīzi "Iesakņodamies Kristū, pamatodamies Viņā, nostiprināti ticībā". Arī 13.augustā, satiekoties Svētceļnieku vakarā Aglonā, visi tā dalībnieki lūgšanās būs vienoti ar jauniešiem no daudzām pasaules valstīm, tostarp 300 jauniešiem no Latvijas, kas šajā laikā atradīsies Spānijā, lai gatavotos Pasaules Jauniešu dienām, kas norisināsies no 16.augusta līdz 21.augustam valsts galvaspilsētā Madridē.

Katoļu baznīca piebilst, ka Latvijas svētceļnieki pošas ceļam uz Aglonu, lai 14.augustā un 15.augustā izdzīvotu lielos ticības svētkus, un iešana svētceļojumos norisinās "jūlija beigās un augusta sākumā, kad laukos briest rudzi, sakarsušais asfalts pilsētniekus mudina doties pie ūdeņiem, bet sabiedrisko procesu vērotāji gatavojas lielajam vēlēšanu pļaujas laikam".