Zemgalē meklē aptuveni 100 senās kulta vietas

Ekspedīcijas, kurās piedalās vēsturnieki, kultūras nozares eksperti, novadpētnieki, tūrisma gidi un citi interesenti, jau notikušas Aizkraukles, Bauskas, Dobeles un Jelgavas apkaimē, bet šonedēļ tās turpinās Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils un vēl citos novados, kur saskaņā ar iepriekš pieejamo informāciju, teikām, leģendām un dažādiem nostāstiem apvītu objektu - avotu, koku, akmeņu un kalnu ir visvairāk.

Jau apsekotais Garozas Senču ozols Ozolnieku novadā, Kausakmens Elejas muižas parkā Jelgavas novadā, Ķeveles avoti Auces novadā, Kalna ziedu Upurozols un Meļķitāru muldas akmens Aizkraukles novadā, Ellītes purva sēravots, kur sākums Iecavas upei, Jaunjelgavas novadā un vēl citi šāda rakstura objekti Zemgalē ir jau labi zināmi un ceļotājiem tos nav grūti atrast. Taču lielākā daļa svētvietu un ar tām saistītie objekti ir grūti atrodami un pieejami, jo meklējami mežainā, reizēm pārpurvotā, ar zālēm un brikšņiem aizaugušā apvidū. Turklāt rakstītos avotos, kā arī interneta resursos par tiem pieejamā informācija ir pārlieku skopa, vai arī neprecīza, tie izzuduši arī vietējo iedzīvotāju atmiņā. Turklāt daudzviet nav nemaz pašu iedzīvotāju kam ko pavaicāt, jo par kādreizējās mājvietas esamību liecina vairs tikai vientuļa dūmeņa paliekas.

Tieši tāpēc ekspedīcijas dalībniekiem šķiet interesanti un svarīgi katram šādam objektam precizēt atrašanās vietu apvidus kartē, izmērīt tilpumu, apkārtmēru, saskatīt ko neparastu tā veidolā, veikt fotofiksāciju. Kā nekā senās kulta vietas ir nozīmīga mūsu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, kas arī saglabājama nākamajām paaudzēm, jo ietver priekšstatu par mūsu senču tradīcijām un ētiskajām vērtībām, kā arī zināšanām. Meklēto un atrasto objektu nosaukumos Sēlijas pusē vien iemūžināti tādi savdabīgi vietvārdi kā - Bogmuižas, Tēviju, Mežziedu, Baltiņu, Ezernieku Velna akmens, Bebru zīmogakmens un vēl citi.

Minētās ekspedīcijas ir tikai daļa no aktivitātēm, ko sadarbības partneri no Rīgas, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģiona, kā arī Igaunijas un Zviedrijas īsteno Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas „INTERREG IV A” atbalstītā projektā „Senās kulta vietas - Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte".

Vēl projekta ieviešanas laikā, kas ilgs līdz 2013. gada 31. augustam, paredzēts apkopot un izanalizēt ekspedīciju laikā savākto informāciju, izstrādāt seno svētvietu apsaimniekošanas koncepciju, izvērtēt objektu piemērotību iekļaušanai tūrisma maršrutos. Tāpat paredzēts izveidot digitālo karti ar izraudzītajiem objektiem.