Kremļa propagandas kara spilgtākais piemērs: Nils Ušakovs
Galvenais Kremļa ideoloģiskā kara Baltijas valstīs ierocis ir Pirmais Baltijas kanāls (PBK), bet uzskatāmākais piemērs šā kara ofensīvai ir Nils Ušakovs, apgalvo bijušais „Komsomoļskaja pravda” žurnālists Oļegs Samorodnijs.
Maskavas laikraksta „Komsomoļskaja pravda” Ziemeļeiropas izdevuma kādreizējais
galvenais redaktors Oļegs Samorodnijs pagājušajā nedēļā Tallinā prezentēja savu tikko uzrakstīto grāmatu „Divsejainais „Impressum”. Mazā informācijas kara anatomija”. („Impressum” ir Igaunijā izveidots Kremļa inspirēts mediju klubs, kura uzdevums ir atbalstīt krievvalodīgos plašsaziņas līdzekļus Igaunijā.)
Samorodnijs savā grāmatā stāsta, kā Maskava visās trijās Baltijas valstīs īsteno informatīvo karu, lai šo valstu krievvalodīgie mediji integrētos Putina kontrolēto Krievijas mediju pasaulē, nevis būtu neatkarīgu valstu neatkarīga prese.
Igaunijas laikrakstam „Eesti Ekspress” Samorodnijs atklāj, kā Krievija ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību ietekmē politisko situāciju Baltijā:
„Pats spilgtākais piemērs ir Nils Ušakovs. Viņš bija (Krievijas ziņu aģentūras) ITAR - TASS korespondents Latvijā, pēc tam kļuva par PBK ziņu redaktoru. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš ik dienu parādījās gandrīz katrā ziņu izlaidumā kā vienīgais krievvalodīgo kopienas glābējs. Tajā pašā laikā no PBK ētera pēkšņi pazuda visi konkurenti – citu Latvijas „krievu partiju” pārstāvji. PBK palīdzēja „Saskaņas centram” uzvarēt vēlēšanās, un Ušakovs kļuva par Rīgas mēru.
Savukārt Igaunijā gan pirms pašvaldību, gan parlamenta vēlēšanām PBK rādīja pārraides par to, cik laba ir Centra partija ar tās priekšsēdētāju Edgaru Savisāru priekšgalā.”
Lietuvā viens no galvenajiem informācijas kara ieročiem, pēc Samorodnija domām, ir Viļņā iznākošais krievu laikraksts „Ļitovskij kurjer”.
Krievu žurnālists grāmatu par Krievijas realizēto informācijas karu uzrakstījis, jo viņam bija apriebies, ka ar viņu manipulē Kremļa polittehnologi un viņš ir vēlējies pastāstīt patiesību. Viņš atklāj, ka ir bijis liecinieks tam, kā tiek izstrādāts Krievijas informatīvs uzbrukums Baltijas valstīm.
„2008. gadā ar Tallinas „Komsomoļskaja pravda” biroja palīdzību izveidoja starptautisku mediju klubu „Impressum”, kurā reizi mēnesī aicināja uzstāties ārzemju viesus. Sākumā runāja, ka tajā varēs diskutēt un spriest par Igaunijas un Krievijas sadarbību. Tomēr vēlāk izrādījās, ka tas ir tīri propagandisks mehānisms. Praktiski visi viesi bija Krievijas putinisti.”
„Komsomoļskaja pravda” Ziemeļeiropas izdevums, kuru sākumā gribēja izdot kā nepolitisku tabloīdu, kļuva par antiigauniski noskaņotu propagandas mašīnu. Tad arī Samorodnijs saprata, ka kļuvis par propagandas marioneti, un aizgāja no darba izdevumā „Komsomoļskaja pravda”.
