Saeimas deputāti "zeķē" glabā gandrīz 400 000 latu

Pārējiem 55 deputātiem skaidras naudas uzkrājumu nav bijis.

Tieši Saeimas deputātu rokās nākamnedēļ būs sākumdeklarēšanas likuma pieņemšana. Un viņiem būs jālemj, vai atbalstīt prasību par skaidrās naudas iemaksāšanu bankās.

Visvairāk skaidras naudas glabātāju 11.Saeimā ir starp "Saskaņas centra" frakcijas deputātiem - tādu kopumā ir 18. Naudas apjoma ziņā līderi ir gan no "Saskaņas centra", gan "Vienotības", gan Zaļo un zemnieku savienības.

Salīdzinoši mazāki uzkrājumi skaidrā naudā ir deputātiem no Zatlera reformu partijas, bet Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāti tikpat kā nemaz nav iecienījuši skaidras naudas glabāšanu.

Līderis skaidras naudas glabāšanā ir deputāts Igors Zujevs (SC) ar 93 000 dolāru jeb gandrīz 49 000 latu. Gandrīz tikpat daudz skaidras naudas - 41 790 latus - deklarējis arī 11.Saeimas "Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Viņš, lai arī sākumdeklarēšanu atbalsta, tomēr naudas skaitīšanai kontā lielu jēgu neredz.

Pirmo trijnieku noslēdz Ivars Zariņš (SC), kurš uzkrājumus skaidrā naudā glabā jau sen un uzskata, ka tas ir drošs naudas glabāšanas veids. Viņš uzrādījis, ka skaidrā naudā glabā 17 000 latu un 16 000 eiro.

Kā ziņo "de facto", nākamnedēļ Saeimā paredzēts balsojums par fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu, tomēr ļoti iespējams, ka, nespējot deputātiem vienoties, no šī likuma var pazust būtiski ierobežojumi attiecībā uz skaidras naudas glabātājiem.

Patlaban lielākās diskusijas attiecībā uz sākumdeklarēšanas likumu ir par to, vai tiešām visiem, kuri glabā vairāk nekā 10 000 latu skaidrā naudā (4000 latu amatpersonām), ir nepieciešams to pierādīt, ieskaitot bankas kontā vienlaikus. Ja normu pieņemtu, tad naudai uz gadu miju būtu jāatrodas kontos.

Lielākā daļa deputātu, kuri paši glabā skaidru naudu, atzīst, ka pieņemot šādu normu, būtu jāatrod ļoti precīzs mehānisms, kā to izdarīt, lai cilvēkiem tas neradītu jaunus apgrūtinājumus un izdevumus, kā arī garantētu šo iemaksu drošību.

"Iznāks tā, ka visiem tiem, kas ir godīgi, ir stress, ieskaitīšana, un pēkšņi izrādās, ka viena liela daļa, kam vajadzētu iesniegt šo naudu, ir nodeklarējušas aizdevumus uz trešajām valstīm, nevis Eiropas Savienību, kaut kādiem čučikiem un bubļikoviem, un tad pēkšņi izrādīsies, ka satricināti ir visi, bet tie, kuri ir gribējuši, ir mierīgi izskaitījuši uz trešajām valstīm," uzskata Zaķis. Viņaprāt, pilnīgi pietiekami būtu ar līdzīgu deklarāciju iesniegšanu, kā patlaban tiek prasīts no valsts amatpersonām.

Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (V) gan uzskata, ka šo normu izslēgt nedrīkst, tomēr likumu jāveido tā, lai pēc tā pieņemšanas nebūtu prasības Satversmes tiesā, kas tik un tā neļautu likumam strādāt.

Gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti atgādina par jau esošām likuma normām, kas bankām liedz pieņemt un izmaksāt bez papildu paskaidrojumiem lielas summas skaidrā naudā.

Tikmēr tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji "de facto" uzsver, ka norma par skaidrās naudas ne tikai deklarēšanu, bet arī uzrādīšanu vienā laikā ir topošā likuma mugurkauls un obligāta prasība. Ja naudu varēs uzrādīt pēc katra paša ieskatiem, pastāv risks, ka viens otram to vajadzīgajā brīdī varēs aizlienēt.

"Mūsu ieskatā, arī iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka šis ir valstij ļoti nozīmīgs pasākums, un tas rezultāts, ko ar šo vēlas sasniegt, ir daudz nozīmīgāks un sabiedrībai daudz vērtīgāks, nekā tās mazās neērtības, kas var saistīties ar dažu latu izdevumiem saistībā ar naudas nodošanu glabāšanai," saka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāve Ilze Jurča.

Likumsargi uzsver - precīzas ziņas par skaidras naudas uzkrājumiem ļauj labāk izmeklēt noziegumus un netērēt nesamērīgus resursus, lai izsekotu ķēdēm, kur cits no cita tikmēr aizņēmušies, kamēr izmeklētājs nonāk pie bezpajumtnieka, kurš turklāt sen jau miris. Tāpat ir cerības, ka skaidras naudas stāvokļa fiksēšana ierobežos mēģinājumus mākslīgi uzpūst apgrozījumu, vienu un to pašu naudu caur vairākām personām pārskaitot vairākas reizes.

Tomēr pašlaik izskatās, ka deputāti no prasības uzrādīt skaidru naudu ir gatavi atteikties vai vismaz krietni to mīkstināt, piemēram, ļaujot naudu noteiktajā brīdī uzticēt nevis elektroniskajai banku sistēmai, bet notāram, kurš izraksta attiecīgu papīru.

Otrs strīdus jautājums ir plānotā iespēja legalizēt nereģistrētā saimnieciskā darbībā gūtos ieņēmumus, samaksājot 15% procentu nodokli. Savukārt, lai motivētu sniegt patiesas ziņas, sods par īpašumu neuzrādīšanu ir divreiz lielāks nekā nodoklis legalizējoties - 30% no to vērtības. Ļoti piesardzīgi nodokļu amnestijas ideju vērtē tiesībsargājošo institūciju pārstāvji.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns "de facto" skaidro: "Tad vajadzīga pierādījumu nastas pārnešana. Ja mēs nesākam izmantot šos citādos pierādīšanas līdzekļus, tad mēs nonākam situācijā, kad mēs ļaujamies apmuļķot, un nonākam pie tā, ko mums pārmetīs arī starptautiskie eksperti, ka mēs esam radījuši situāciju, ka noziedzīgi iegūtie līdzekļi ir legalizēti, nomaksājot 15% nodokli."

Ja strīdi par šo normu ieilgs, deputāti pieļauj, ka amnestiju no projekta izņems un par to lems atsevišķi, lai nekavētu sākumdeklarēšanas ieviešanu.