Kurzemes hercogistes 450. gadskārtu atzīmēs arī Rīgā

Latvijas Valsts vēstures arhīvā Rīgā, Slokas ielā 16, piektdien, 16. decembrī, pulksten 14.00 notiks hercogistes dzimšanas dienai veltīts pasākums.

Šogad aprit 450 gadi kopš 1561. gada 28. novembrī Viļņā Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers un Polijas – Lietuvas karalis Sigismunds II Augusts parakstīja Padošanās līgumu (Pacta Subiectionis), kas noteica Kurzemes un Zemgales hercogistes izveidošanu.

Hercogistes dzimšanas dienas svinīgo pasākumu ievadīs Rundāles pils muzeja direktora, Dr. art. h. c. Imanta Lancmaņa lekcija „Kurzemes hercogu galms un kultūras attīstība Kurzemē”, kam sekos izstādes „No hercoga Gotharda līdz hercogam Jēkabam atklāšana”.

Izstādē būs skatāmi vairāk kā 300 dokumenti (oriģināli un digitālas kopijas) no Latvijas Valsts vēstures arhīva (LVVA) fondiem, kas hronoloģiski aptver Kurzemes un Zemgales hercogistes pastāvēšanas pirmos 80 gadus – no hercogistes dibināšanas 1561./1562. gadā līdz hercoga Jēkaba nākšanai tronī 1642. gadā. Tiks eksponēti arī daži hercoga Frīdriha atraitnes Elizabetes Magdalēnas darbības laikā radušies dokumenti, kas raksturo Frīdrihštates (Jaunjelgavas) dibināšanu.

Virkne izstādē eksponēto dokumentu saistīti ar hercogistes dibināšanas un pastāvēšanas juridisko pamatojumu, to starpā Viļņā 1561. gada 28. novembrī noslēgtais Pakļaušanās līgums un karaļa Sigimunda II Augusta privilēģija Livonijas muižniecībai. Kurzemes hercoga Gotharda (1517–1587), hercogienes Annas (1533–1602), hercoga Frīdriha (1569–1642) un hercoga Vilhelma (1574–1640) darbības laikā radušies dokumenti atspoguļo tā laika politiskos konfliktus, saimniecisko darbību, problēmas hercogistes teritorijas sakarā un jaunizveidotajā baznīcas organizācijā. Atsevišķi tematiski bloki izstādē veltīti hercogistes sabiedrību veidojošiem elementiem – bruņniecībai, zemniekiem un pilsētām.

Izstādē skatāma arī desmitgadīgā prinča Jēkaba rakstītā vēstule un citi dokumenti, kas sniedz informāciju par nākamā hercoga jaunības gadiem. Savukārt hercogienei Elizabetei Magdalēnai veltītais materiāls ievada skatītāju tā laika valdošo aprindu sievietes pasaulē. Hercogu sarakste apliecina Kurzemes valdnieku plašos starptautiskos sakarus, bet ar galma dzīvi saistītie dokumenti sniedz liecības hercogu tieksmei pēc laikmetam atbilstoša dzīves un varas reprezentācijas līmeņa, kas Kurzemes hercogistē sevišķi spilgti izpaudās hercogu bēru ceremonijās. Izstādē atspoguļojumu radis arī Kurzemes hercogistei postošais poļu–zviedru karš (1600–1629/1635).

Izstādi papildina vizuālie materiāli – kartes, plāni un portreti un citi – no LVVA fondiem, Rundāles pils muzeja krājuma un autoru personīgā arhīva.