Koalīcija konceptuāli atbalsta Vēlētāju reģistra atjaunošanu
Koalīcijas sadarbības padomē šodien konceptuāli tika atbalstīts ZRP frakcijas deputātu izstrādātie grozījumi Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz atjaunot Vēlētāju reģistru.
Izmaiņas paredzēs, ka Saeimas vēlēšanās būs tāda pati kārtība kā Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās - balsošana notiks atbilstoši deklarētajai dzīves vietai, informēja Zatlera reformu partijas (ZRP) pārstāve Daiga Holma.
Koalīcijas sadarbības padome lēma, ka viens no priekšnoteikumiem, kas veicinātu likumprojekta grozījumu īstenošanu, būtu saistāms ar elektroniskā balsojuma sistēmas ieviešanu. Padome nolēma vistuvākajā laikā aicināt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Arni Cimdaru uz sēdi, lai viņš skaidrotu savu redzējumu par šīs sistēmas ieviešanu.
Grozījumu galvenais mērķis ir nodrošināt Satversmē noteikto vēlētāju vienlīdzības principu. Konstitūcijas 7.pants nosaka: "Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam."
ZRP frakcijas deputāts Valdis Liepiņš uzskata, - "lai pilnībā tiktu nodrošināts šis Satversmē ierakstītais princips, nepieciešama vienota Vēlētāju reģistra izveide visās vēlēšanās, lai vēlētājs būtu saistīts ar savu vēlēšanu apgabalu un balsotu par sava apgabala kandidātiem".
Vēlētāju reģistra atjaunošanai ZRP saskata vairākas priekšrocības. Pirmkārt, tas samazināšot krāpšanās iespējas - ar esošo kārtību, ja vēlēšanu iecirkņa darbinieks neatzīmē nobalsošanas faktu pasē, vēlētājs var balsot atkārtoti. Šis esot ļoti būtisks apsvērums vēlētāju reģistra atjaunošanai Saeimas vēlēšanās, jo, ja notiek šāda veida pārkāpums, nav praktiski iespējams precizēt visus iecirkņus, kuros pārkāpums noticis.
ZRP domā, - ja vēlēšanu rezultāts šī iemesla dēļ tiek apstrīdēts, esot iespējams, ka vēlēšanas ir jāatkārto visā Latvijā. Tas praktiski neesot iespējams Satversmē paredzētajā laikā starp vēlēšanām oktobra pirmajā sestdienā un jaunās Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi novembra pirmajā otrdienā un varot novest pie konstitucionālas krīzes. Ar Vēlētāju reģistra kārtību apšaubītie iecirkņi būšot zināmi, to rezultāti pārbaudāmi un, ja nepieciešams, vēlēšanas atkārtojamas tikai šajos iecirkņos.
Otrkārt, Vēlētāju reģistrs nodrošināšot, ka netiks pārvietoti vēlētāji no viena vēlēšanu apgabala uz otru konkrētu kandidātu interesēs. Piemēram, dažu simtu pārvietotu vēlētāju plusi un kandidātu svītrojumi varot nopietni ietekmēt kandidātu izredzes nokļūt Saeimā.
Tāpat izmaiņas būtiski samazināšot vairākkārtējas nobalsošanas risku, jo vēlētājs tiktu reģistrēts noteiktā vietā, kas atbilst viņa deklarētajai dzīvesvietai, kurā arī viņam būtu jābalso, tas arī ļautu prognozēt iespējamo vēlētāju daudzumu vienā iecirknī, pēc kā var izdarīt secinājumus par nepieciešamo darbinieku skaitu iecirknī, lai tas spētu produktīvi strādāt.
Reģistrs nodrošināšot efektīvu informācijas apmaiņu, lai neierobežotu vēlētāju pārvietošanās brīvību vēlēšanu dienā un iespējas balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī vai vēlēšanu dienā atrodoties ārvalstīs, uzskata ZRP, gan neizskaidrojot šo apgalvojumu.
Reģistra atjaunošana ļaušot balsot cilvēkiem, kuriem pase vēlēšanu dienā nav pieejama. Ar Vēlētāju reģistru vēlēšanas būtu patiesi aizklātas un vēlētājs būtu nodrošināts pret iespējamām nelabvēlīgām sankcijām, izdomājis Liepiņš. Par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās pasēs vairs nebūtu atzīmes, ko pret balsotājiem varot izmantot ietekmīgas personas - "darba devēji, partiju vadības, kreditori un citi, kas nostājušās pret piedalīšanos vēlēšanās".
Vēlētāju reģistrs atvieglošot balsošanu Latvijas pilsoņiem ārvalstīs, argumentāciju turpina Liepiņš. Šie cilvēki varēšot reģistrēt adresi, uz kuru viņiem jāsūta balsošanas materiāli, bet saņemtos materiālus viņi nosūtītu atpakaļ CVK pa pastu. Liepiņš apgalvo, ka šobrīd, lai ārvalstīs esošie pilsoņi piedalītos Saeimas vēlēšanās, viņiem ir jānosūta sava pase ierakstītā vēstulē vai ar kurjeru uz vēstniecību, lai pieprasītu vēlēšanu materiālus, un pēc tam arī tāpēc, lai nodotu savu balsi un balsošanas faktu varētu atzīmēt viņu pasēs. Liepiņš gan nepiemina, ka ārvalstīs ir iespējams apmeklēt vēlēšanu iecirkņus.
Liepiņš saskaitījis, ka 9.Saeimas vēlēšanās tikai 557 un 10.Saeimas vēlēšanās - 905 ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi pieprasīja balsošanas materiālus pa pastu. Lielā emigrācija pēdējos gados šo problēmu esot saasinājusi. Tik apgrūtinātu balsošanas procedūru ārvalstīs dzīvojošie varētu uztvert kā Latvijas valsts neieinteresētību vai pat nevēlēšanos uzturēt saites ar tautiešiem ārvalstīs, uzskata Liepiņš.
LETA
