Muižnieks: nerunāt krieviski ar Latvijas krieviem ir kļūda

Pēc Muižnieka domām, līdz šim partijas vispār ir maz mēģinājušas uzrunāt cittautiešus. "Ja viņus neuzrunās viņu valodā, viņi jau nesadzirdēs. Te ir jāatrod veselīgāks līdzsvars starp valsts valodas stiprināšanu un viņu uzrunāšanu. Citādi viņi pilnīgi dzīvo Krievijas informācijas telpā," teica eksperts.

Muižnieks arī norādīja, ka labs rādītājs tam, vai Latvija kļūst integrētāka, būs partiju spēja apvienot dažādu tautību biedrus un vēlētājus.

"Es ļoti gaidu to brīdi, kad būs politiskās partijas, kas apvienos gan latviešus, gan krievus, gan citus. Līdz šim ir bijis grūti piesaistīt krievu balsis, nezaudējot latviešu balsis. Tas būs labs rādītājs, īpaši politiskajā līmenī, vai Latvija kļūst integrētāka," teica Muižnieks.

Iepriekš Nils Muižnieks bijis arī īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās un Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra vadītājs.

Muižnieks vērtē, ka 18.februārī gaidāmais referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu un ar to saistītie jautājumi ir "politisks kašķis", jo integrācijas process notiek arī par spīti valsts politikai, kas ir tikai viens no daudziem faktoriem.

"Uzskatu, ka ir bijušas arī lielas neveiksmes, īpaši pēdējos gados. Bet arī, pirms mēs sākām lietot vārdu "integrācija", bija lielas neveiksmes. Daudz kas tika nogulēts vai izdarīts par vēlu," sacīja Muižnieks, paužot cerību, ka pēc 18.februāra atsāksies uz Eiropas vērtībām balstīts dialogs.

"Pats galvenais, manuprāt, ir atrast veidus, kā veicināt kontaktus un sadarbību starp cilvēkiem. To var stimulēt ar finansējumu, projektiem. Ja ir atsevišķas skolas, jānodrošina, lai ir dialogs starp bērniem šajā vecumā. Galvenais, lai cilvēki nedzīvo izolēti viens no otra, jo tad rodas aizspriedumi," viņš teica.

Jau vēstīts, ka 18.februārī notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kuros paredzēts noteikt krievu valodai valsts valodas statusu.

Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem jānobalso vismaz 771 350 pilsoņiem.