Cūku fermu skandāli Latvijā. Ar ko tie beidzas?
Ik pa laikam Latvijas laukos uzvirmo skandāli par cūku fermu būvniecību. Vietējie iedzīvotāji protestē pret to celtniecību neciešamās smakas dēļ, savukārt dāņu un norvēģu uzņēmēji mūsu valstī cūku kompleksus ceļ vienu pēc otra.
Kā beidzas ieceres par grandiozo cūkaudzētavu celtniecību? Kur tās ir uzceltas, bet kur to būvniecība apturēta. „Latvijas Avīze” apkopojusi statistiku par cūku fermu likteni.
Pēdējo septiņu gadu laikā jaunu cūku kompleksu būvniecībai vai esošo pārbūvei ir veikti 12 ietekmes uz vidi novērtējumi (IVN). Piecos no šiem 12 gadījumiem Valsts vides pārraudzības biroja (VVPB) pozitīvais lēmums dažādu iemeslu, tostarp cilvēku protestu, tiesas procesu un investoru viedokļa maiņas dēļ neļāva sākt vai pabeigt fermu būvniecību. 11 gadījumos IVN procesu pasūtīja Dānijas vai Norvēģijas, bet vienā gadījumā – Latvijas uzņēmējs.
Latvijas likumos paredzēts, ka IVN jāveic gadījumos, kad cūku kompleksā ir vietas vismaz 3000 nobarojamajām cūkām vai 900 sivēnmātēm. Ja vietu ir nedaudz mazāk – 2000 nobarojamajām cūkām vai 750 sivēnmātēm, tad par IVN nepieciešamību lemj reģionālā vides pārvalde. Abi šie nosacījumi gan agrāk, gan arī pēdējā laikā izraisa daudz strīdu starp jauno kompleksu īpašniekiem, vietējiem cilvēkiem un pašvaldībām.
Brunavieši: viltoti paraksti par mēslu kliedēšanu!
70 Bauskas novada Brunavas pagasta iedzīvotāji nolēmuši sākt aktīvi darboties, lai nepieļautu liela nobarojamo cūku kompleksa būvniecību Brunavā. Šajā kompleksā gada laikā iecerēts nobarot aptuveni 55 000 cūku, kaut gan pozitīvs IVN atzinums saņemts 2009. gadā.
Vietējā lauksaimniece Daiga Macesa „Latvijas Avīzei” saka: „Apspriešanas un lēmuma pieņemšana par būvniecību notika ļoti klusi, uz tikšanos uzaicināja vien cilvēkus, kas ieceri atbalsta. Mēs patlaban atklājām, ka ir viltoti paraksti par piekrišanu mēslu kliedēšanai uz kaimiņu zemes.”
Zemniece teic, ka 300 metru attālumā no fermai piederošā īpašuma atrodas Panemunes dabas parks, pagastu ieskauj Mūsa un Mēmele, pagastā ir jau uzbūvēti divi lieli liellopu kompleksi. Vietējo cilvēku mērķis ir pārskatīt Bauskas novada domes lēmumu un vēlreiz veikt IVN ar mērķi, „lai mazajā Brunavā nebūvētu tik lielu monstru”.
Būvniecības ieceres autors dānis Alekss Rasmusens, kuram Latvijā patlaban jau pieder divi cūku kompleksi, teic, ka Brunava izvēlēta tāpēc, ka „tā ir nomaļa vieta pierobežā”.
Maina plānojumu, lai nepieļautu cūku kompleksa paplašināšanu
Satversmes tiesa 2008. gada 12. novembrī pieņēma lēmumu atļaut paplašināt dāņu uzņēmējam piederošās SIA „Nygaard International” cūku kompleksus Aizputes novada Lažas pagastā. Tiesu darbi patlaban ir pabeigta. Lažas pagasts bija tiesai paskaidrojis, ka tik intensīva iecerētā cūku audzēšana var izrādīties bīstama vietējiem cilvēkiem, tomēr Satversmes tiesa norādīja uz pierādījumu trūkumu šādam apgalvojumam.
Lai arī „Nygaard International” Satversmes tiesā uzvarēja, pagasts izmainīja teritoriālo plānojumu, atcēla kartes, kur bija iecerēts paplašināt kompleksus, tika rīkota sabiedriskā apspriešana, bet Aizputes novada dome nobalsoja pret kompleksu paplašināšanu.
„Mēs pieprasījām kūtīs uzstādīt filtrus smaku novēršanai, bet kūtsmēslus iestrādāt zemē, nevis izlaistīt pa laukiem, un veidot slēgtā tipa lagūnas, nevis ar salmiem pārklātu mēslu krātuvi, kā ir patlaban. Dāņi uzskata – vispirms ir jāpaplašina komplekss un tad arī varēs pievērsties mūsu prasībām,” skaidro Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis.
Lauberieši „vilcina laiku”
Tiesāšanās notiek arī starp Ogres novada Lauberes pagasta cilvēkiem un SIA „Lauberes bekons”. Šā iemesla dēļ kompleksa būvniecība patlaban ir iekonservēta.
"Šķiet, ka visas pirms diviem gadiem izvirzītās cilvēku pretenzijas kompleksa īpašnieks ir izpildījis, tomēr aizvien neliela cilvēku grupiņa protestē,” norāda Lauberes pagasta pārvaldnieks Ārijs Plūģis.
SIA „Lauberes bekons” direktors Kārlis Splite pārvaldnieku papildina, sakot, ka patlaban lauberieši „vilcinot laiku”. Savukārt Maiga Livčāne, kas pārstāv 41 pret kompleksa būvniecību nostājušos lauberieti (viņi iesnieguši prasību tiesā), uzskata, ka kompleksa būvniecība ir nelikumīga. „Šim kompleksam nav būvatļaujas kā vienotam objektam – tas ir prettiesiski,” tā Livčāne.
Tiesājas arī Zantē
Bez tiesas darbiem neiztiek arī Kandavas novada Zantes pagastā, kur SIA „Starteris” ir iecerējis būvēt savu kompleksu. Tikai šajā gadījumā prasības pieteicējs ir Dānijas investoriem piederošais uzņēmums, kas apstrīd novada deputātu balsojumu aizliegt būvēt kompleksu.
SIA „Starteris” patlaban pirmās instances tiesu pret Kandavas novada domi ir uzvarējis. Notiek tiesāšanās otrās instances tiesā.
Zantes pagasta pārvaldnieks Jānis Kālis stāsta, ka no aptuveni 600 pagasta cilvēkiem pret kompleksa būvniecību parakstījās 400 iedzīvotāji. Visbiežāk pieminētie iebildumi – smaka, īpašuma vērtības samazināšanās, kā arī bailes no gruntsūdeņu piesārņojuma.
Mālpilī cenšas pārliecināt vēlreiz
Mālpilī iedzīvotāji nesen noraidīja SIA „Baltic Pork” (uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu, pieder cūku komplekss Allažos) ieceri būvēt kompleksu šajā pašvaldībā. Patlaban cits uzņēmums, kas sevi pozicionē kā Latvijas ražotāju un kurā darbojas vien divi darbinieki, šo projektu ir pārņēmis, uzlabojis un vēlas četru kilometru attālumā no Mālpils būvēt gan atšķirto sivēnu novietni 5000 sivēniem, gan arī nobarojamo cūku kompleksu 12 000 cūkām.
Mālpils novada deputāti patlaban vēl nav vērtējuši ieceri tāpēc, ka notiek IVN process.
Ir arī labas atsauksmes
Labus vārdus patlaban izpelnās tikai viens cūku komplekss - SIA „Baltic Breeders”, kas darbojas Auces novada Īles pagastā un kuras īpašniekiem pieder arī sivēnu ferma Jaunbērzes pagastā.
Īles pagasta pārvaldē stāsta, ka ferma ir gandrīz vienīgais darba devējs pagastā, tajā darbojas 20 pagasta cilvēki. „„Baltic Breeders” nekad neatsaka visu veidu palīdzību pagastam. Jā, smaka, protams, ir, tomēr ieguvumu noteikti ir vairāk,” atzīst pagasta pārvaldes lietvede Līga Liekniņa.
