Latvija ir viena no "slaistiem" Eiropas ārpolitikā

Pētījumā, pie kura strādājuši 40 eksperti, pēc dažādiem kritērijiem novērtēta Eiropas dalībvalstu ārpolitika. Dalībvalstis dažādos aktuālos Eiropas ārpolitikas dienas kārtības jautājumos iedalītas trīs kategorijās - "līderi", "atbalstītāji" vai "slaisti".

Latvija četros jautājumos nodēvēta par "slaistu" un nevienā par "līderi". Par slaistiem pētījumā tiek dēvētas valstis, kuras nespēj atbalstīt Eiropas realizētās politikas vai pat tās traucē un bloķē.

Latvijas ārpolitika bijusi kā "slaists" tādos jautājumos kā likuma vara, demokrātija un cilvēktiesības Austrumu kaimiņvalstīs, attīstības palīdzība un globālā veselība, trūkums Āfrikā, Sudāna un Kongo. Pārējos 80 apskatītajos Eiropas ārpolitikas dienas kārtības jautājumos Latvija novērtēta kā "atbalstītājs".

Savukārt Igaunija un Lietuva, kuras arī atsevišķos jautājumos saņēmušas "slaista" atzīmi, tomēr dažos punktos nodēvētas arī par "līderēm". Piemēram, Igaunija Eiropas ārpolitikā bijusi viena no līderēm attiecībās ar Krieviju enerģētikas jautājumos un gāzes piegāžu diversifikācijā, bet Lietuva - attiecībās ar Krieviju ieilgušajos konfliktos un arī gāzes piegāžu diversifikācijā.

"Latvija ir Baltijas slaistu galvaspilsēta," šodien pētījumam veltītā diskusijā Ārlietu ministrijā sacīja jaunievēlētais Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, ar nožēlu secinot, ka Latvija atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm jautājumos par Krieviju nav līdere.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe gan norādīja, ka ne vienmēr pētījumā izmantotā metodoloģija atspoguļo patieso situāciju. "Mēs būsim līderi nākamgad," solīja Lappuķe, minot, ka viņam nepatīk pētījumā lietotais vārds "slaists" un to nepieciešams pārdomāt.

Kā līderi Eiropas ārpolitikā 2011.gadā pētījumā visbiežāk minēta Vācija, Francija un Lielbritānija. "Vācija kļūst aizvien spēcīgāka, bet nebija vienmēr līdere. Francija bija aktīva, bet vienpusēja. Lielbritānijas pasivitāte un marginalitāte pieauga," sacīja Eiropas Ārpolitikas padomes pārstāvis Hans Kundnani.

Savukārt visbiežāk novērtējumu "slaists" saņēmusi Kipra, Grieķija un Itālija.

Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura arī ir ECFR locekle, norādīja, ka pētījums liek kritiski paskatīties uz paveikto Eiropas ārpolitikā. Pagaidām gan uz Eiropas ārpolitiku, pēc bijušās Valsts prezidentes teiktā, nākas skatīties no dalībvalstu, nevis vienota skatu punkta.

Kopumā pētījumā secināts, ka aizvadītajā gadā, neskatoties uz atsevišķiem veiksmes stāstiem, Eiropas ārpolitikā vērojama renacionalizācijas tendence. Tam viens no būtiskākajiem iemesliem bijusi eirozonas krīze, kuras iespaidā dalībvalstīm tika samazināts finansējums ārlietām, aizsardzībai un attīstības palīdzībai. "Eiropas ārpolitikas sliecas būt efektīvākas, kad ir apvienība starp lielajām un mazajām valstīm. Bet 2011.gadā lielās dalībvalstis bieži gāja savu ceļu un darīja maz Eiropas Savienības politikai."